Ziņas
17. maijā plkst. 17.00 Tallinas ielas radošajā kvartālā notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas diplomizrāde “Absolūti. Iespējams”.
Ne visiem patīk improvizēt. Dažiem patīk būt gataviem. Absolūti gataviem. Bet ne visiem. Dažiem ļoti patīk improvizēt. >>>>>
16. maijā plkst. 20.00 teātra mājā “Zirgu pasts” notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas diplomizrāde “Prokrusta gulta”.
No smiekliem līdz asarām, no kaisles līdz riebumam. Izrāde par viņiem – septiņiem laikmetīgās dejas mākslas programmas studentiem. Par viņu apslēptām vēlmēm, pārdzīvojumiem un bailēm. Par laiku, kas mainīja un vienoja. Par to, kas citiem – tiem aiz deju zāles durvīm – palika neredzams.
15. maijā pirmizrādi piedzīvos Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas studenšu Alises Madaras Bokalderes un Janas Jacukas diplomizrādes. Apmeklējot abas izrādes, biļetes cena – 6 eur.
Svētdien, 29. aprīlī plkst. 18:00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” apmeklētājiem būs iespēja vērot divas laikmetīgās dejas viesizrādes, ko izpildīs Francijas laikmetīgās dejas izglītības organizācijas “Coline” 13 dejotāji un latviešu horeogrāfi un dejotāji Laura Kušķe, Ieva Beatrise Vilkauša, Nauris Miķelis Goba un Ksenija Simanova. Starptautiski pazīstamās organizācijas “Coline” dejotāji viesojas Latvijā jau otro gadu, piedāvājot Latvijas auditorijai kvalitatīvas laikmetīgās dejas izrādes ar Francijas vēsmām.
Pirmdien, 23. aprīlī no plkst. 17.00 Latvijas Dejas informācijas centrs aicina uz otro pasākumu ciklā “Deja domā”, kas norisināsies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (Kalnciema ielā 12). Šoreiz dejas interesentiem tiks piedāvāta dejotājas Valērijas Kuzmičas baleta meistarklase un dejas pētnieces Anastasijas Prošutinskas lekcija.
Cikls “Deja domā” iecerēts kā dažādu ārvalstu un Latvijas dejas profesionāļu lekcijas, demonstrācijas, semināri, ieskati radošajā procesā un citu formu publiskas uzstāšanās, kuras vieno mērķis – iepazīstināt ar fiziskām, intelektuālām, vizuālām un emocionālām atziņām par dejas mākslu un to noderīgumu citās nozarēs un ikdienā. >>>>>
27. aprīlī plkst. 20.00 H2O6 Aisteres zālē (Aisteres iela 2, Rīga) būs skatāma papildizrāde vertikālās dejas, mūzikas un video projekciju kopprojektam “Kvēldiegs”. Izrādē pirmo reizi Latvijā ir iespēja redzēt vertikālās jeb gaisa dejas žanru tik plašā amplitūdā un tehnikās, ko papildina oriģinālmūzika un video projekcijas.
Izrādi veidojis mūziķis Mārcis Auziņš, horeogrāfe, soliste, “Spēlmaņu nakts” laureāte Liene Grava, scenārists Artūrs Dīcis, videomākslinieks Mārtiņš Dāboliņš, vertikālās dejas horeogrāfe Agnese Vanaga, laikmetīgās dejas horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs, scenogrāfe Laura Dišlere un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Rezonējot ar mūsdienu straujo ritmu, Dejas diena šogad dzied slavas dziesmas savam īslaicīgajam raksturam. Kā ik gadu Dejas diena sakoncentrē enerģiju, notiek salīdzinoši pēkšņi un nodziest līdz kādai nākamajai izlādei.
Starptautiskā Dejas diena Latvijā norisināsies jau divpadsmito gadu, aicinot ikvienu pamēģināt deju. Šogad Dejas dienas pasākumi norisināsies no 23. līdz 29. aprīlim. Visi pasākumi ir bez maksas, tie paredzēti ikvienam, kurš vēlas pieredzēt deju, noteikti – arī tiem, kas nekad nav dejojuši.
14. aprīlī plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāma horeogrāfes Agates Bankavas laikmetīgās dejas izrāde “Memor”. Izrādē tiek meklētas atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par atmiņu kā cilvēka spēju un domāšanas virzītājspēku. Ir ķermeņa atmiņa, emocionālā atmiņa, intelektuālā atmiņa. Atmiņa ne vien palīdz cilvēkam atcerēties, bet arī rada robežas un liek šķēršļus ceļā uz attīstību, piedošanu, transformēšanos. Vai šīs robežas ir atmiņas uzlikts šķērslis vai tomēr aizsargbarjera, lai sevi neizdedzinātu pārāk lielā zināšanu un pieredzes gūzmā? Kopā ar horeogrāfi Agati Bankavu atbildes uz šiem jautājumiem meklēs trīs savos uzskatos un radošajās izpausmēs ļoti atšķirīgi dejotāji, Agates bijušie kursabiedri – Ivars Broničs, Taisija Frolova un Modris Opelts.
No 27. līdz 29. martam Burtniekos risināsies Latvijas valsts simtgades projekta “Burtnieku pils tīstokļus meklējot” noslēguma pasākums. Gada laikā notikušas septiņas darbnīcas, un marta beigās dažādu nozaru mākslinieki vēlreiz atgriezīsies Burtniekos, lai kopā ar dalībniekiem atcerētos darīto un pieredzēto, kopā radītu ko jaunu un aicinātu novada iedzīvotājus uzzināt vairāk par projektu un laikmetīgo mākslu.
Projekta noslēgums turpina 2013. gadā uzsākto ceļojošā starpdisciplinārā festivāla-semināra “Jauna deja jaunā vietā” formu, kas tradicionāli pulcina laikmetīgās mākslas praktiķus un teorētiķus no Latvijas un ārvalstīm. Festivāls notiek dažādās Latvijas vietās ar mērķi vairot laikmetīgās mākslas pieejamību reģionos, veicināt tās izpratni un starpnozaru mākslinieku sadarbību. Iepriekšējos gados “Jauna deja jaunā vietā” viesojies Latgales vēstniecībā “Gors”, Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, Saldus mākslas skolā, rezidenču centrā “Cita abra” Cīravā un Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.
Šis būs jau piektais festivāls, kas no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka vietējie iedzīvotāji iesaistījušies projektā jau gada garumā, līdz ar to noslēguma pasākumā būs jau līdzvērtīgi grupas dalībnieki, nevis tikai īslaicīgi viesi.
26. martā no plkst. 15.00 līdz 18.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās (Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā) notiks tikšanās ar dejas māksliniecēm Annemariju Auteri un Disu Kamulu, kas būs pirmais pasākums Latvijas Dejas informācijas centra rīkotajā ciklā “Deja domā”. Cikls iecerēts kā dažādu ārvalstu un Latvijas dejas profesionāļu lekcijas, demonstrācijas, semināri, ieskati radošajā procesā un citu formu publiskas uzstāšanās, kuras vieno mērķis – iepazīstināt ar fiziskām, intelektuālām, vizuālām un emocionālām atziņām par dejas mākslu un to noderīgumu citās nozarēs un ikdienā.
Viens no 2017. gada jūlijā dibinātā Latvijas Dejas informācijas centra (LDIC) mērķiem ir veicināt dejas mākslas nozares mākslinieciskās kvalitātes izaugsmi un sabiedrības izpratni un interesi par sasniegumiem dejā. LDIC valdes locekle Inta Balode pauž: “Šo gana formālo un šķietami grūti īstenojamo uzdevumu, ko mums deleģējusi Kultūras ministrija, LDIC saprot arī kā pavisam vienkārši formulējamu darbu – veicināt dejas domu pieejamību. Ir vērts palūkoties, kādas tēmas tiek pētītas dejas nozares ietvaros. Īpaši kontekstā, kad zinātnes attīstība jau labu laiku domāšanu vairs neievieto tikai kādā aukstā, no ķermeniskās realitātes atrautā abstrakta prāta konteinerā.”
