JOURNAL.DANCE.LV

Pārpublicējumi

13/05/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Galva iet riņķi jeb mums ir kūtra dejas dzīve (recenzija par notikumiem 2010. gada februārī un martā)

Galva iet riņķi jeb mums ir kūtra dejas dzīve (recenzija par notikumiem 2010. gada februārī un martā)
Print pagePDF page

Inta BALODE

Kultūras forums, 2010.gada 19.  – 26.marts

Kāda dejas organizatore nesen teica, ka Latvijas dejas dzīve ir ne tik spilgta un pārliecinoša. Negribu piekrist ne tikai tāpēc, ka esmu patriote, bet arī tādēļ, ka tā nav taisnība. Varbūt krāsaina tā nešķiet tiem, kas apmeklē tikai notikumus zālēs ar skatītāju skaitu virs sešiem simtiem. Man pēdējie divi mēneši ir pagājuši, pārskrienot teciņsolīšiem no vienas izrādes uz otru un kārtējo reizi pārliecinoties, cik ērti un pārskatāmi būtu, ja visi notikumi būtu vienā dejas mājā. Tad dejas vide izskatītos virmojoša un informācija daudz pieejamāka. Šīs emocijas jau no laikmetīgās dejas norišu blīvuma vien, bet kur tad vēl tautas deju lielkoncerti un parastie koncerti, gaidāmās baleta pirmizrādes Aplam un Apburtā princese LNO, Baltijas baleta festivāls un šovs Dejo ar zvaigzni, kur šoreiz vairāk runā nekā dejo, bet runā tā, ka skatītāju emocijām atkal ir lieliska iespēja izlādei. Viss ir kārtībā – Latvijai aptaukošanās nedraud.

>>>>>

0 likes no responses
06/05/11 Hronika , Pārpublicējumi

Četras dienas jūnijā (par festivālu Laiks dejot 2006)

Print pagePDF page

Dita EGLĪTE

2006/07/01, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Atzīmējot pastāvēšanas desmitgadi, Olgas Žitluhinas dejas kompānija savu jubileju svinēja īsi pirms Jāņiem. Četras dienas Rīgas Horeogrāfijas un 71. vidusskolā, kā arī Grīvas mēbelēs uz meistarklasēm un izrādēm aicināja festivāls Laiks dejot.

>>>>>

0 likes no responses
20/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Akmens darbs

Akmens darbs
Print pagePDF page

Inta BALODE

Kultūras forums, 2010. gada 3. – 10. decembris, Nr. 46 (425), 5. lpp

Kurp ej? No tumsas uz tumsu. No tās tumsas, kurā pamazām dzimst aprises un atraisās kustība. No tumsas, kurā Kāds tiecas uzšķilt pirmo dzīvības dzirksteli no aukstajiem akmeņiem, lai nebūtu viens savā varenībā. Uz to tumsu, kura nāk pēc tam, kad aizveras durvis, kad izdzerta pēdējā ūdens glāze, kad izsmelta pēdējā piedošanas lāse un pacietības malks. Arī, ja zinātu, vienalga ietu? Varbūt tieši to jautā režisors Mārcis Lācis, horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs un aktieris Armands Berģis izrādē Quo vadis?, kas vēsta par pirmā cilvēka radīšanu un radījuma negausīgo raksturu, kas sagādā radītājam vēlmi atcelt savu cēlo darbu. Kas zina varbūt starp rindām izrāde ir arī par to, kas notiks pēc tam, kad pēdējais aizlidojušais izslēgs gaismu lidostā? Varbūt tāpat, kā pēc izrādes, sēdēsim tumsā, cerot vismaz uz kādu zīmi – kaut vai, ka tās ir beigas. Arī tādas domas var aktualizēt izrāde, kas nebūt nav politiska. Cik vien nepolitisks var būt stāsts par varu un sacelšanos pret to, par Pigmalionu un Galateju, Frankenšteinu un viņa briesmoni, par mākslīgo intelektu, par mākslinieku un mākslas darbu. Liktenīga neizbēgamība – ja darbs izrādīsies labi padarīts, tad sekas ir neprognozējamas, un tālāk jau viss atkarīgs no morāles – vai tam, kas dod dzīvību, ir tiesības to arī ņemt?

>>>>>

0 likes no responses
19/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Aplamā sarakste

Aplamā sarakste
Print pagePDF page

Inta BALODE, Maija TREILE

Kultūras Forums, 2010, Nr. 14, 8. lpp.

Laikmetīgās dejas dramaturģe un teātra kritiķe sarakstās par Aplam – pirmo laikmetīgās dejas izrādi Latvijas Nacionālajā operā

Sveika, aplamā Inta!

Neilgajā laikā, kopš mērķtiecīgi apmeklēju laikmetīgās dejas izrādes, nekādā ziņā nejūtos izaugusi līdz profesionālas analizētājas līmenim. No vienas puses, liekas – deju vajag skatīties, nevis rakstīt par to. No otras puses, rakstīt ļoti vajag. Nepilna gada laikā, gan pašai skatoties, gan Tevī klausoties, radusies pārliecība, ka laikmetīgās dejas dzīve Latvijā, tā teikt, kūsāt kūsā, tikai ar tās dokumentētājiem tā pašvakāk (vecais jautājums – ko darīt, ja aprakstnieks ir arī pasākuma līdzvaininieks, kā Tu tagad Aplam dramaturģe). Dažos pēdējos mēnešos, kad dejas izrādes apmeklēju ar domu, ka varētu tās kaut kādā formā arī aprakstīt, jāatzīst, tas bojā skatīšanās prieku (kā tas nekad nav teātra izrāžu sakarā). Vispār laikmetīgā deja man zināmā mērā saistās ar diskomfortu (līdzīgi jau ir arī laikmetīgajā teātrī, kurš neizdabā skatītājam). Burvīga lekcija par šo tēmu bija Žeroma Bela Pičets Klunčuns un es pagājušā rudens Homo Novus festivālā. Šeit beidzot varētu pietuvoties patiesajam sarakstes objektam – Olgas Žitluhinas Aplam, kas ir pirmā laikmetīgās dejas izrāde Latvijas Nacionālajā operā. Jāteic kā ir – diskomforta nebija (izņemot bažību par to, ka šoreiz gan vajadzētu uzrakstīt). 🙂

>>>>>

0 likes no responses
18/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Franču pavasara dejas

Print pagePDF page

Dita EGLĪTE

Sestdiena, 2007. gada 28. aprīlis.
Neatkarīgā Rīta Avīze, Kultūra (9. lpp.)

Tik dzīvespriecīgu, ironijas un humora uzlādētu izrādi sen nebija gadījies redzēt

Dejas žanrā Francijas pavasaris Latvijā festivāla pirmajās nedēļās piedāvāja divas hiphopa izrādes – Sekel un Hronika(s). Latvijā viesojās horeogrāfs un dejotājs Hamida Benmaī kopā ar hiphopa dejas kompāniju Hors serie.

>>>>>

0 likes no responses
17/09/10 Ārzemju pieredze , Pārpublicējumi

Pērts, Prīts, P.A.R.T.S.

Pērts, Prīts, P.A.R.T.S.
Print pagePDF page

Prīts Rauds: „Mākslā ir svarīgs jautājums, kāpēc tu domā, ka man tas tagad ir jāredz? Nevis vispār, bet tieši tagad?”

Inta Balode

Kultūras forums, 2010.gada 17.-24.septembris

>>>>>

0 likes no responses
12/09/10 Hronika , Laikmetīgā deja Latvijā , Pārpublicējumi , Recenzijas

„Satiksmes“ organizācija dejā

„Satiksmes“ organizācija dejā
Print pagePDF page

Inta Balode

Kultūras forums, 2010.gada 10.-17.septembris

Vārdam satiksme, ja tveram to tradicionāli, līdzi nāk ne tik labs konteksts – pārāk liels biezums, cīņa par personīgajām interesēm un izplatītākā tikšanās forma – avārija. Anša Rūtentāla Kustību teātris (ARKT) savā jaunajā izrādē saprot un izmanto šo satiksmes ēnas pusi, stingri turas pie satiksmes organizācijas un jautā, vai nepārtrauktajā plūsmā pastāv iespēja sazināties arī bez buktēm uz bamperiem, un cik lielā mērā nobrāzumi ietekmē turpmāko trajektoriju izvēli.

>>>>>

0 likes no responses
06/06/08 Hronika , Laikmetīgā deja Latvijā , Pārpublicējumi , Recenzijas

Kustoņiem trīsdesmit

Kustoņiem trīsdesmit
Print pagePDF page

Inta Balode

Neatkarīgā Rīta avīze, 06.06.2008

Anša Rūtentāla Kustību teātrim (ARKT) – jau trīsdesmit. Trīsdesmit gadi ir ilgs laiks – varbūt ne tik ilgs valsts teātriem, bet neatkarīgai teātra trupai, kas dzīvo galvenokārt uz entuziasma pamata, trīsdesmit ir pavisam nopietns vecums. Par godu notikumam trīs vakarus pēc kārtas Dailes teātra Mazajā zālē notika Kustību teātra izrādes. Uz skatuves redzējām gan tos kustoņus (tā nu rūtentālieši paši sevi sauc), kas kopā ar Ansi Rūtentālu dibināja Kustību teātri 1978.gadā, gan jauniešus, kas pie kustoņu titula tikuši tikai pirms pāris gadiem, kā arī vairākas citas grupas, kas savā darbībā kā galveno izteiksmes līdzekli izmanto kustību (Laboratory of Stage Arts, studijteātris Aka, LU Studentu teātris un Skolas Rīdze teātra studija Mēs).

>>>>>

0 likes no responses
06/10/01 Laikmetīgā deja Latvijā , Pārpublicējumi , Personības

Klauna svārstības. Horeogrāfe Olga Žitluhina

Klauna svārstības. Horeogrāfe Olga Žitluhina
Print pagePDF page

Simona Orinska

Žurnāls Māksla +, 2001, 5. nr. 44.-47.lpp.

Viņa varētu būt sieviete-bērns, kas bikšu kabatā nēsā kaķeni un sauju kaimiņu ķiršu, bet dvēselē glabā neaizsargāti jūtīgas stīgas. Tomēr rotaļīgi, stūrgalvīgi un aizrautīgi dodas izlūkot tuvāko jumtu slēpņus. Tad viņa runā atklāti, tieši un pārliecināti. Viņa varētu būt arī brūni violetā tērpusies būtne, kas sirsnīgi, emocionāli un sievišķīgi tērzē ar sarunu biedriem. Viņas domas tad strauji un haotiski klaiņo pa trīs valodu apcirkņiem – latviskā sarunā iepinot krieviskus akcentus, reizēm kādu angļu vārdu. Bet viņas izteiksme ir deja. Viņa var uzvilkt puķainu retro kleitu un improvizējot radīt grotesku pantomīmu, sajūsminot publiku. Lēkt ar gumijām no tilta vai lidot ar izpletni. Svītrainā pidžamā dejot valsi. Pasauli viņa redz un sajūt caur kustības dzīvinošajiem pieskārieniem un virpuļiem. Smieklīgā un dramatiskā opozīciju iekļaujot dejā. Atrodoties svārstībās un pretrunās. Lielās pasaules griba un Bērna neaizsargātība.

>>>>>

0 likes no responses