JOURNAL.DANCE.LV

Dance.lv recenzijas

26/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Esi ar mani

1000 zīmes: Esi ar mani
Print pagePDF page

2011. gada 3. martā ĢIT (pirmizrāde 2010. gada 20. oktobrī)

Dita EGLĪTE

Nedaudz meditatīva dejas izrāde, kurā kā solisti jūtu Elīnu Breici. Iespējams tādēļ, ka viņas ķermeņa plastika apbrīnojami organiski piepilda visu spēles telpu. Taču kopumā izrāde šķiet it kā irdena un bez attīstības. Iestudējuma pieteikums ir stipri daiļrunīgāks nekā pats dejas stāsts, kurā grūti ieraudzīt patiesas savstarpējās kaislības. Drīzāk tie ir trīs solo stāsti, kuri brīžiem savā starpā saslēdzas.

Siltu atmosfēru palīdz radīt niansētā gaismu partitūra un gluži ideāla šķiet Dāvja Burmeistera dzīvā muzicēšana, kopā  veidojot absolūti pašpietiekamu un skaistu dejas izrādes pasauli. Bez vārdiem un paskaidrojumiem.

 

0 likes no responses
26/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Odiseja projekts

1000 zīmes: Odiseja projekts
Print pagePDF page

2011. gada 9. aprīlī ĢIT (izrādes 8. un 9. aprīlī)

Dita EGLĪTE

Skatoties izrādi, rodas sajūta, ka iestudējuma režisore un horeogrāfe Lilija Lipora ilgu laiku nav varējusi strādāt, un tagad iestudējumā salikts viss, ko vien var iedomāties – tradicionālo deju, hiphopa, šovdejas, vēderdeju, kā arī marionešu un ēnu teātra elementi; bez putuplasta kluču kaudzes tiek izmantoti vēl arī lietusplēves, lakati, papīra lidmašīnas u. c.; tiek dejots gan ar, gan bez apaviem, ar un bez mūzikas, ansambļos un solo izgājienos. Laikmetīgā deja, protams, pieļauj jebkuras mākslas jomas un žanra izmantojumu, taču – to visu vērojot, arvien uzstājīgāk uzmācas sajūta, ka visa kā tomēr ir par daudz. Arī tādēļ, ka vismaz trīs vietās šķiet – nu jau būs fināls. Taču atkal nekā – seko kārtējais numurs. Varbūt izvēlēta pārāk visaptveroša tēma? Jo Odiseja pieļauj risināt un attīstīt jebkādas idejas, tādēļ laikam nav viegli apstāties…

>>>>>

0 likes no responses
21/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Studentu atsauksmes par izrādi ESI AR MANI

Studentu atsauksmes par izrādi ESI AR MANI
Print pagePDF page

Horeogrāfe: Elīna Breice

Režisors: Andrejs Jarovojs

Komponists: Dāvis Burmeisters

Dejo: Agnese Bordjukova, Elīna Breice, Guntis Spridzāns

Par izrādi  2011. gada 3. martā Ģertrūdes ielas teātrī

„No horeogrāfiskā viedokļa dejotājiem savā starpā bija ciešs kontakts. Izskatījās it kā tie vītos viens ap otru, jo viena kustība noveda pie nākamās. Tā kā dejotāji bija trīs, tad viņiem bija iespēja izmantot plašu telpu sev apkārt, ko viņi arī veiksmīgi izdarīja. Man bija grūti saprast, ko dejotāji gribēja man pateikt, jo tur radās daudz emociju, kuras nebija omulīgas,  iespējams tāpēc es nespēju uztvert šāda veida pārdzīvojumus… „

Agnese Čača , Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas 1. kursa studente

>>>>>

0 likes no responses
20/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Tava Pieredze Šeit

1000 zīmes: Tava Pieredze Šeit
Print pagePDF page

2010. gada 16. septembrī Rakstniecības un mūzikas muzejā

Dita EGLĪTE

Izrāde pilna ar pašcitātiem, kas lielākoties veido ironisku komentāru notiekošajam šeit un tagad. Tiek citēti gan senāki iestudējumi, gan tiešā veidā videoekrānā rādīti izrāžu ierakstu fragmenti. Kā arī epizode ar Kompānijas vadītāju Olgu Žitluhinu Krimā. Tā teikt – nekas nav beidzies, nekas nepāriet, nekas nav aizmirsts. Tikpat ironiski izrādē iekomponēti baleta gulbji ar Čaikovska mūziku. Iestudējums apvieno tik daudz dažādas pieredzes, ka noslēgumā izspēlētie/ izdziedātie vārdi „Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies” (visiem dejotājiem draudzīgā lokā pa klavierēm) pilnīgi noteikti nenozīmē sentimentālu šķiršanos no horeogrāfes Heteres Olsones. Drīzāk tā ir pauzīte radošajā darbā, lai ar iegūto sadarbības pieredzi dotos jaunā projektā.

0 likes no responses
19/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Uz nokaitēta jumta

1000 zīmes: Uz nokaitēta jumta
Print pagePDF page

2010.gada 25. martā ĢIT (pirmizrāde 25. februārī)

Dita EGLĪTE

Vizuāli ļoti pārdomāta (un skaista) izrāde. Silti izgaismota skatītāju zāle un skatuve. Uz tās vairāki kūpoši skursteņi un kūpoša skārda muca. Uz skursteņiem pārmaiņus sēž Katrīna Albuže (zinot izejmateriālu, šķiet, ka viņa varētu būt Meja – savākti mati, godīga kleitiņa). Bet Montu Vanderi psihopātes Margaretes tēlā vel vieglāk iedomāties. Taču horeogrāfe spēlējas ar skatītāja apziņu, jo te neviens nav konkrēts tēls. Un arī izteiktu pāru te nav, kaut formāli ieraudzīt tos, protams, iespējams. Taču sejas nedzīvas, pelēkas, vienam otrā absolūti neieinteresētas.

>>>>>

0 likes no responses
1 19 20 21 22