Inta Balode
Jūnija beigās Porto notika Latvijas, Rumānijas un Portugāles sadarbības projekta „E-motional: rethinking dance” sadaļas „Reflection platform” pirmā tikšanās. Tās ietvaros tikās producenti, mākslinieki un kritiķi – pa vienam katras profesijas pārstāvim no valsts, kā arī katras valsts projekta mākslinieciskais vadītājs. Latvijas puses vadītāja ir Olga Žitluhina, trīs aicinātās dalībnieces bija Ģertrūdes ielas teātra direktore Maija Pavlova, dejotāja un horeogrāfe Elīna Lutce un es, dejas kritiķe Inta Balode. Tikšanās Porto ir iemesls sarunai ar Elīnu, bet cēloņi, protams, ir daudz plašāki – spilgtas lomas, labi novērtētas izrādes, horeogrāfa darbs teātros, pērnā gada nominācija „Spēlmaņu nakts” balvai par horeogrāfiju izrādei „Eņģeļi Amerikā”, iesaistīšanās izglītības programmā skolās, dalība „Dejas dienas” un „Rīga 2014” projekta „Deja iziet pilsētā” projektos. Pavisam noteikti ir pienācis laiks aprunāties ar Elīnu Lutci. Vēl nesen dažādu sarunu iespaidā aizdomājos par to, cik daudz vai maz dejas cilvēki paši verbalizē savas domas un cik patiesībā svarīga ir šķietami vecmodīgā arhīvu forma. Tie ļauj mums uzzināt nevis tikai faktus, datus un apskatīt video, bet arī mēģināt saprast, kāpēc toreiz bija tieši tā. Laikam arī tāpēc mūsu saruna bija tik gara. Un bija vēl arī otra papildu saruna. Ja jau Eiropas projekts aicina uz refleksiju, tad jāreflektē vien ir. >>>>>