JOURNAL.DANCE.LV

Personības

Personības

08/11/16 Personības

Tikai ķermeņi bez pulsa neko nevar darīt. Saruna ar izrādes “No zobena saule lēca” producentu Edžu Arumu

Tikai ķermeņi bez pulsa neko nevar darīt. Saruna ar izrādes “No zobena saule lēca” producentu Edžu Arumu
Print pagePDF page

Inta Balode

“Lielākā muļķība, ko esmu dzirdējis no līdzcilvēkiem ir – es tur neko nevaru darīt,” izrādes “No zobena saule lēca” producents Edžus Arums.

19. un 20. novembrī valsts svētku noskaņās Ķīpsalas hallē būs iespēja noskatīties jau labi zināmo un vairākkārt izrādīto dejas izrādi “No zobena saule lēca”. Patriotiskais darbs savu ceļu sāka 2009. gadā Limbažos kā TDA “Katvari” jubilejas uzvedums. Toreiz noskatījos izrādi un sapratu, ka interesanti un negaidīti notikumi dejā var dzimt arī kontekstos, kur ierastas tradicionālākas formas. Toreiz uzrakstīju recenziju nu jau nelaiķim laikrakstam “Kultūras Forums”, kurš Limbažos bija pieejams, šķiet, tikai vienā eksemplārā. Zinu, ka daži dejotāji brauca uz blakus pilsētām meklēt to iepriekš nezināmo avīzi. Izrāde un tās turpmākais ceļš bija liels notikums gan man, gan limbažniekiem. Kopš 2010. gada rudens izrādes Rīgas Kongresu namā “No zobena saule lēca” skatuviskās dejas aprindās kļuvusi par teju tikpat zināmu “deju” kā “Audēji”, “Gatve” vai “Es mācēju”. Taču atšķirībā no pazīstamajām dažu minūšu dejām šis vērēnīgais visu paaudžu uzvedums aizķer latviešu sirdis kādā dziļākā līmenī, stipri ārpus “skaista vai ne tik skaista deja”.

Gaidot kārtējās izrādes, kuras jau atkal ir gandrīz izpārdotas, uzdevu dažus jautājumus izrādes producentam Edžum Arumam. Jautāju arī par izrādi, bet ne tikai. >>>>>

0 likes no responses
30/09/16 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Personības

Saruna par kontaktimprovizāciju ar Kerolainu Vatersu

Saruna par kontaktimprovizāciju ar Kerolainu Vatersu
Print pagePDF page

Ilze Zīriņa

Kerolaina Vatersa (Caroline Waters) praktizē kontaktimprovizāciju (tupmāk tekstā KI) kopš 1980. gadu vidus. Viņa dzīvo Lielbritānijā un šobrīd ir dejas asociētā lektore Činčisteras Universitātē (Chichester University),  diktore Braitonas un Hovas kopienas radio un skatuves māksliniece Tanglehead Productions. >>>>>

0 likes no responses
13/09/16 Ārzemju pieredze , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Bulgāru dejotāja izrādē “Bez vārdiem”. Intervija ar Elenu Angelovu

Bulgāru dejotāja izrādē “Bez vārdiem”. Intervija ar Elenu Angelovu
Print pagePDF page

Inta Balode

2016. gada 16. un 17. septembrī plkst. 19.00 Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācija Latvijā Ģertrūdes ielas teātrī skatītājiem piedāvās Elenas Jacintas izrādi “Bez vārdiem”. Viena no dejotājām ir Elena Angelova* no Bulgārijas. Ja ārvalstu horeogrāfi Latvijā strādā itin bieži, tad viesdejotāji vēl aizvien ir visai liels retums. Tāpēc nolēmu uzdot pāris jautājumu bulgāru Elenai (tieši tā, arī horeogrāfe ir Elena). Ar viņu pirmo reizi tikos pagājušā gada vasarā.  >>>>>

0 likes no responses
08/09/16 Laikmetīgā deja Latvijā , Personības , Ziņas

Viņa un viņš. Jautājumi Vitai Bekmanei un Aldim Liepiņam

Viņa un viņš. Jautājumi Vitai Bekmanei un Aldim Liepiņam
Print pagePDF page

Inta Balode

Es viņus nesatiku. Es viņiem aizrakstīju ziņu sejas grāmatā. Viņi piekrita atbildēt rakstiski. Viņi nezina, ka uz gandrīz tiem pašiem jautājumiem atbildēja arī otrs. Horeogrāfes Lienes Gravas izrādes “Tas, ko viņa neredz” pirmizrāde jau šodien, 2016. gada 8. septembrī. Sagaidot priekškara krišanu, daži jautājumi viņai un viņam – Vitai Bekmanei un Aldim Liepiņam. >>>>>

0 likes no responses
27/06/16 Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Lēcienā no varietē uz laikmetīgo deju. Saruna ar Ramonu Galkinu

Lēcienā no varietē uz laikmetīgo deju. Saruna ar Ramonu Galkinu
Print pagePDF page

 Dita Jonīte

Horeogrāfe un dejotāja Ramona Galkina savu apaļo dzīves jubileju nosvinēja dejojot. 2013. gada 3. jūnijā notikumu afišās bija lasāms: “Ramonas Galkinas benefice izrādē “Un atkal par to pašu””. Par gadiem neviens šajā notikumā nerunāja. Un taisnība jau arī ir – ko tur svinēt un atzīmēt, ja joprojām esi aktīva un profesionālajos procesos iesaistīta. Turklāt – pati joprojām dejo. Un tā neapšaubāmi ir laikmetīgās dejas priekšrocība – ja esi ļāvis ķermenim brīvi kustēties, ķermenis kļūst tikai viedāks un ir gatavs būt kustību mākslā tik ilgi, cik vēlies.

Ramona Galkina ir viena no Latvijas laikmetīgās dejas pionierēm, ar Olgu Žitluhinu bijusi kopā kopš 1996. gada, kad tika izveidota Olgas Žitluhinas dejas kompānija. Abas joprojām strādā Latvijas Kultūras akadēmijā, audzinot dejas mākslinieku jaunās paaudzes. >>>>>

0 likes no responses
06/01/16 Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Kas kopīgs folklorai un laikmetīgajai dejai. Saruna ar Liliju Liporu

Kas kopīgs folklorai un laikmetīgajai dejai. Saruna ar Liliju Liporu
Print pagePDF page

Dita Jonīte

Horeogrāfe Lilija Lipora Latvijas laikmetīgajai dejai ir piederīga jau no tās pirmsākumiem. Viņa daudzus gadus strādājusi ar bērniem, regulāri veido izrādes, mēģinot miksēt visdažādākos mākslas žanrus. No aizvadīto gadu iestudējumiem vislielāko rezonansi ieguvušas izrādes: velotriālista un dejotājas duets “Abi” un Edgara Lipora monoizrāde “Karavīrs”. Arvien lielāku atpazīstamību iegūst ikvasaras festivāls “Vides deja”. Taču šīs aktivitātes ir tikai Lilijas darba redzamākā daļa. Sarunājamies par to, ko par laikmetīgo deju Lilija domā patlaban, kādas sakarības viņa ir aptvērusi, kas viņu personīgi šajā dejas pasaulē visvairāk interesē. >>>>>

0 likes no responses
19/10/15 Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Mīla Cīrule: viena no pirmajām latviešu izcelsmes modernās dejas pārstāvēm

Mīla Cīrule: viena no pirmajām latviešu izcelsmes modernās dejas pārstāvēm
Print pagePDF page

Dita Jonīte

Referāts nolasīts LU LFMI Zinātniskajaā konferencē “Meklējumi un atradumi” 2015. gada 21. maijā

Latvijas Baleta enciklopēdijā, kas izdota 2006. gadā par Mīlu Cīruli atrodamas tieši trīs rindiņas: “Mīla Cīrule (1891 – 1989 Francijā) – dejotāja, baletmeistare, tēlniece. Uzstājusies Vācijā, Francijā un citviet Eiropā. Dzīvoja Parīzē, Nicā. Pirmā latviete – modernās dejas pārstāve.” >>>>>

0 likes no responses
22/07/15 Personības , Ziņas

Guntai Bāliņai jubileja!

Guntai Bāliņai jubileja!
Print pagePDF page

DANCE.LV žurnāls sveic Guntu Bāliņu apaļajā jubilejā! Vēlam veselību, sirdsmieru, iedvesmu, gandarījumu un īstos cilvēkus īstajā brīdī. Un, protams, pavisam egoistiski, vēlam veiksmi rakstīšanā!

Droši var teikt, ka Guntas Bāliņas jubileja ir svētki visai dejas nozarei. Tas nav emocionāls pārspīlējums. Nav daudz horeogrāfu un dejas pedagogu, ko vienlīdz mīl, ciena un respektē baleta, laikmetīgās dejas, teātra mākslas un vēl visas plašās dejas amatiermākslas ļaudis. Gunta ir unikāla personība un ar savu darbu pierāda reizēm populistisko saukli, ka deja, lai arī daudzveidīga, tomēr ir viena. >>>>>

0 likes no responses
30/04/15 Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Horeogrāfa neienesīgā vieta jeb kā dzemdēt ezi lielā vecumā

Horeogrāfa neienesīgā vieta jeb kā dzemdēt ezi lielā vecumā
Print pagePDF page

Dita Jonīte

Saruna ar horeogrāfu Albertu Kivlenieku 2014. gada 30. aprīlī, īsākā variantā saruna bija lasāma Latvijas Nacionālā teātra žurnāla “Būs” 2014. gada rudens numurā 88. – 92. lpp.

Horeogrāfa Alberta Kivlenieka vārdu teatrāļu aprindās ievēroja, kad 2003. gadā Nacionālajā teātrī Arkādijs Kacs iestudēja Aleksandra Ostrovska lugu „Ienesīga vieta”. Izrādes kustību partitūras radīšana, kā arī epizodiska lomiņa tika uzticēta Albertam Kivleniekam. Šajā darbā horeogrāfs ar lielu azartu izmantoja, dienot padomju armijā – Baltijas kara apgabala deju ansamblī, gūto pieredzi. Taču teātrī viņš ienāca jau 2002. gadā, kad tika uzaicināts radīt horeogrāfiju muzikālajai bērnu izrādei „Pepija”. Es labi atceros gan vienu, gan otru darbu, un vēl vairāk – Alberta Kivlenieka organisko žanra izjūtu lielajās muzikālajās izrādēs un mūziklos vēlāk. Tā dēvētajos treknajos gados – ap 21. gs. pirmās desmitgades vidu, kad “BT1” ģenerāldirektors Viesturs Tīle pašu spēkiem citu pēc cita organizēja pasaules mūziklu klasikas iestudējumus, Alberts Kivlenieks horeogrāfiju veidoja gan „Vestsaidas stāstam”, gan „Nožēlojamajiem”. >>>>>

0 likes no responses
18/03/15 Kultūrpolitika un infrastruktūra , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Laura Stašāne: „Sajutu siltas jūtas pret Vecmīlgrāvi un Sarkandaugavu.“

Laura Stašāne: „Sajutu siltas jūtas pret Vecmīlgrāvi un Sarkandaugavu.“
Print pagePDF page

Inta Balode

21. martā plkst. 19.00 notiks izrādes „No Vecmīlgrāvja ar mīlestību” skatuves versijas pirmizrāde. Šī izrāde ir turpinājums uzvedumam, kas radās pirms gada Vecmīlgrāvja pilsētvidē. „Rīga 2014” projektā “Deja iziet pilsētā” satikās flāmu horeogrāfs, bijušais pasaulslavenās kompānijas les ballets C de la B dalībnieks Kūns Augustainens un astoņi talantīgi latviešu dejotāji un horeogrāfi. Augustā uzdevu dažus jautājumus horeogrāfam, šoreiz iztaujāju izrādes producenti, Latvijas Jaunā teātra institūta dejas programmu koordinatori Lauru Stašāni. >>>>>

0 likes no responses