JOURNAL.DANCE.LV

Izglītība un pētniecība

Izglītība un pētniecība

23/09/12 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Ziņas

Amerikāņu horeogrāfa sarežģitie raksti – Terija O’Konora blogs

Amerikāņu horeogrāfa sarežģitie raksti – Terija O’Konora blogs
Print pagePDF page

Inta Balode

Ne tikai horeogrāfi un dejotāji vien pēdējā laikā sajūt aizvien lielāku nepieciešamību pēc spējas labi un trāpīgi izteikties par savu darbu un idejām. Lai arī nepavisam neatbalstu kustību mākslas reducēšanu uz izteikšanu vārdos, tomēr nevar noliegt, ka klausīties un lasīt labus runātājus ir patīkami. Neviens jau nepiedzimst par oratoru un rakstnieku, tāpēc nekas cits neatliek kā mācīties. Un kāpēc, lai nepamācītos no labiem piemēriem, šoreiz domāju nesen aizsākto pazīstamā, ietekmīgā un vienmēr aktīvi diskutējošā amerikāņu horeogrāfa Terija O’Konora (Tere O’Conor) un rakstnieces Dženas Džojas (Jenn Joy) blogu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka O’Konors ir viesojies Latvijā, 2007. gada festivālā Laiks dejot bija skatāma viņa izrāde “Frozen Mommy”, horeogrāfs sniedza arī meistarklasi dejas kompozīcijā. Pat vairākas reizes Rīgā bijusi viena no projekta dejotājām Hetere Olsone (Heather Olson) – pēdējoreiz 2010. gada rudenī, kad kopā ar Olgas Žitluhinas dejas kompāniju tapa izrāde “Tava Pieredze Šeit” (pirmizrāde notika Rakstniecības un mūzikas muzejā). >>>>>

0 likes no responses
31/08/12 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Personības , Ziņas

Slavenā P.A.R.T.S. dejas skola ir mums aizvien tuvāk. Intervija ar Leldi Feldmani

Slavenā P.A.R.T.S. dejas skola ir mums aizvien tuvāk. Intervija ar Leldi Feldmani
Print pagePDF page

Inta Balode

„Nākotne pieder kustības un teksta mijiedarbībai.” /Lelde Feldmane/

Briselē ir viena no prestižākajām dejas skolām – P.A.R.T.S. (The Performing Arts Research and Training Studios). Šodien un rīt (31. augustā un 1. septembrī) festivāla Homo Alibi ietvaros Tabakas fabrikā būs skatāma Lisbetas Gruvezas (Antverpene) izrāde “Kļūs sliktāk, sliktāk un sliktāk, mans draugs!”   Viena no pirmajām lietām, ko pamanu mākslinieces biogrāfijā ir maģiskie P.A.R.T.S. burti, kas uzreiz ir iemesls cerēt uz noteiktu kvalitātes līmeni.

>>>>>

0 likes 2 responses
02/08/12 Izglītība un pētniecība , Ziņas

Rīt, 3. augustā, pēdējā diena, lai pieteiktos dejas studijām Latvijas Kultūras koledžā

Rīt, 3. augustā, pēdējā diena, lai pieteiktos dejas studijām Latvijas Kultūras koledžā
Print pagePDF page

Studijas Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļā ir visai prātīga izvēle, ja negribas vai arī nav iespējams uzreiz nonākt Latvijas Kultūras akadēmijā (tur gan arī studentus laikmetīgajā dejā uzņem tikai reizi četros gados un iepriekšējā uzņemšana bija pērn). LKK studijas notiek tikai divus gadus, turklāt ir iespējama skaidra izvēle – kļūt par laikmetīgās vai mūsdienu dejas deju kolektīva vadītāju. Rīt, 3. augustā, pēdējā pieteikšanās diena klātienes studijām. Konsultācija notiks 6. augustā plkst. 12:00, bet iestājeksāmeni 7. augustā 11:00.

Informācija Latvijas Kultūras koledžas interneta vietnē www.lkk.lv

0 likes no responses
27/06/12 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Ziņas

Līdz 1. jūlijam iespēja piedāvāt savu vīziju par to, kāda būs deja 2032. gadā

Līdz 1. jūlijam iespēja piedāvāt savu vīziju par to, kāda būs deja 2032. gadā
Print pagePDF page

Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbības tīkls kedja līdz 1. jūlijam aicina iesūtīt savas vīzijas par to, kā nākamajos 20 gados varētu attīstīties spēles mākslas. 4 autori tiks aicināti piedalīties sadarbības tīkla tikšanā, kas notiks no 18. līdz 20. septembrim Tallinā (tikšanās tēma Dance Partnerships), 8 autoru teksti (pa vienam no katras tīkla dalībvalsts) tiks publicēti. Piedāvātie jautājumi, caur kuriem tiekam rosināti modelēt nākotni, ir ļoti būtiski un interesanti tieši šodienas kontekstā, jo īpaši skatoties uz to, kur daudzas Eiropas valstis jau ir un kur Latvija tikai cenšas nonākt. Iespējams Latvijai ir jāizlaiž kāds vēsturiskās attīstības posms un pa taisno jānonāk 2032. gadā? >>>>>

0 likes no responses
07/06/12 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Ziņas

Laikmetīgajai dejai Baltijā – 20

Laikmetīgajai dejai Baltijā – 20
Print pagePDF page

No 10. līdz 12. jūnijam Tallinā notiks konference “Neatkarīgajai dejai Baltijā – 20” (20 years of independent dance in the Baltics). Konferences programmā gan priekšlasījumi, kas notiks Tallinas universitātes Horeogrāfijas katedrā, gan arī izrāžu programma, kas būs skatāma teātrī NO99. No Latvijas uz Tallinu dosies Olgas Žitluhinas dejas kompānija ar izrādi “Dances of the lost” un Inta Balode ar referātu par tēmu “Loģiskie un paradoksālie laikmetīgās dejas likteņi Latvijā laika posmā no 1992. līdz 2012. gadam”. >>>>>

0 likes no responses
22/03/12 Izglītība un pētniecība , Kalendārs

Diskusija par dramaturga darbu laikmetīgajā teātrī un dejā

Diskusija par dramaturga darbu laikmetīgajā teātrī un dejā
Print pagePDF page

Trešdien, 28. martā, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks diskusija Dramaturgs bez lugas. Sarunas tēma ir dažādas dramaturga darba formas mūsdienu teātrī un jautājums, cik lielā mērā dramaturģija ir literatūrai vai teātra mākslai piederīga.

>>>>>

0 likes no responses
28/11/11 Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā , Pārpublicējumi

Balss un kustības sintēze laikmetīgajā dejā

Balss un kustības sintēze laikmetīgajā dejā
Print pagePDF page

Ramona Galkina

žurnāls “Mūzikas saule”, 2011. gada oktobris

Šodien Latvijas laikmetīgās dejas skatītāji jau ir pieraduši pie dejotāju balss izpausmēm dejas izrādēs, jo gan festivāla Laiks dejot ietvaros redzētās ārzemju viesmākslinieku izrādēs, gan Latvijas Jaunā teātra institūta uz Latviju aicināto mākslinieku priekšnesumos, gan Olgas Žitluhinas dejas kompānijas iestudējumos, apvienības Dejas anatomija, kompānijas ZI.temp.dance projektos un daudzu Latvijas jaunās paaudzes horeogrāfu darbos, balss un arī dejotāju runāta teksta izmantošana kļuvusi par organisku un pierastu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli.

>>>>>

0 likes no responses
12/10/11 Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā

Horeogrāfs dramatiskajā teātrī: piedēklis-biedēklis vai glābšanas riņķis

Horeogrāfs dramatiskajā teātrī: piedēklis-biedēklis vai glābšanas riņķis
Print pagePDF page

Dita Eglīte

Referāts, nolasīts LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētajā konferencē „Meklējumi un atradumi”, Rīgā, 2011. gada 19. maijā.

Attīstoties laikmetīgajai dejai Latvijā, kustība dramatiskajā teātrī pēdējās desmitgades laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Referāta virsrakstā horeogrāfu teātrī esmu nosaukusi par piedēkli-biedēkli vai par glābšanas riņķi. Taču ar to domāju tikai galējības, kādas iespējamas, jo teātris vienmēr savā būtībā bijis sintēzes māksla, kura sevī apvieno aktiermeistarību, mūziku, vizuālo mākslu, kustību.

>>>>>

0 likes no responses
21/09/11 Izglītība un pētniecība , Kultūrpolitika un infrastruktūra , Ziņas

Augstākās izglītības reformu kultūrizglītībā īstenos līdz 2013. gadam

Augstākās izglītības reformu kultūrizglītībā īstenos līdz 2013. gadam
Print pagePDF page

Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrija 2009. gadā uzsākto reformu par ciešāku Latvijas Kultūras koledžas (LKK) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) izglītības programmu sadarbību un ministrijas darba grupas maijā izstrādāto priekšlikumu LKK kā aģentūru iekļaut LKA sastāvā. Darba grupa, kuras sastāvā darbojās KM pārstāvji, augstskolu un LKK Studentu pašpārvaldes vadītāji, atzina, ka šādi tiek saglabāta LKK neatkarība, taču vienlaikus sasniegts reformas mērķis – uzlabot studiju kvalitāti un veidot ciešāku sadarbību augstākās izglītības jomā. Lai reforma notiktu pārdomāti un nesasteigti, paredzēts slēgt trīspusēju sadarbības līgumu starp KM, LKK un LKA, nosakot divu gadu pārejas periodu. Sagatavotais lēmums valdībā tika iesniegts jau augusta sākumā pēc pozitīva Augstākās izglītības padomes atzinuma saņemšanas.

>>>>>

0 likes no responses
21/07/11 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība

Šķīdinot un kausējot robežas starp prātu un ķermeni

Šķīdinot un kausējot robežas starp prātu un ķermeni
Print pagePDF page

Inta BALODE

Reizēm pašā vasaras siltuma vidū esmu dzīvs, silts un ķermenisks organisms ar ādu, muskuļiem, kauliem un saistaudiem, ar sirdi un plaušām, ar aknām un mugurkaulu, kas, izrādās, iet manam ķermenim tieši pa vidu. Tie mazie grumbulīši, ko var sataustīt uzreiz aiz ādas ir tikai skriemeļu spicumiņi – virspuse. Priekšstats par virsmu ir tas, no kā bieži veidojam zināšanas gan par apkārtējo pasauli, gan paši par sevi.

>>>>>

0 likes 2 responses