JOURNAL.DANCE.LV

Izglītība un pētniecība

Izglītība un pētniecība

09/03/14 Ārzemju pieredze , Balets , Izglītība un pētniecība

Pirms stāvēt uz vienas kājas, jāiemācās stāvēt uz abām. Annemarija Autere par tradīcijas maiņu baleta apmācībā.

Pirms stāvēt uz vienas kājas, jāiemācās stāvēt uz abām. Annemarija Autere par tradīcijas maiņu baleta apmācībā.
Print pagePDF page

Pirmpublicējums žurnālā “Mūzikas saule” 2013.gada februārī

Inta Balode

Mūzikas skanējumā daudz ir atkarīgs no instrumenta. Ir koka vijoles un Stradivāri vijoles. Dejā instruments ir ķermenis. Vai nu skan vai neskan. Vienalga, cik augstu kāju ceļ, ja neskan, tad neskan. Arī mūziķim viņa paša ķermenis ir daļa no instrumenta. Ar koka pirkstiem no koka klavierēm burvību neizvilināt. Arī kritiķu un muzikologu dibeniem ir jāprot sēdēt gudri. Labāk sēdēsim, labāk dzirdēsim un redzēsim. Labās ziņas ir, ka daba mūsu ķermenim ir devusi visu, kas nepieciešams debešķīgam skanējumam neatkarīgi no tā, kādas funkcijas veicam. Ir pat dažas ezotēriskas teorijas, kas apgalvo, ka uz Zemes būs īpašs eksperiments, kur cilvēkiem pārejot jaunā attīstības līmenī, tiks saglabāts fiziskais ķermenis. Tā kā neceriet uz tīro garīgumu, tās ir vecas idejas. Taču ir arī sliktās ziņas. Ķermeņa izpratnē un uztverē daudz kas ir pārprasts, nesaprasts, saputrots un laika gaitā samaitāts. Ir daudz darāmā, lai mēs tiktu tajā nākamajā līmenī iekšā. Tas noticis arī baletā, kurš no jaukas un ķermenim gana ērtas un loģiskas skaistas kustēšanās laika gaitā daudzviet pasaulē pārtapis par moku kambari. Skaidrs, ka darbs nav no vieglajiem, bet, izrādās, daudz kas varētu būt daudz ērtāks, veselīgāks un līdz ar to arī skaistāks. >>>>>

0 likes no responses
07/03/14 Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Amatieri un profesionāļi. “Beneficei” – 15

Amatieri un profesionāļi. “Beneficei” – 15
Print pagePDF page

Inta Balode

DANCE.LV žurnāla dzīvē ir trīs svarīgas rūpes: 1) lai deja būtu; 2) lai deju skatītos un pieredzētu; 3) lai par deju domātu un rakstītu. Cenšamies nebūt snobi un tāpēc domājam un rakstam par dažādām dejām. 2014. gada 22. februāri Jelgavas kultūras centrā notika deju grupas „Benefice” 15 gadu jubilejas koncerts. Studijas vadītāja ir Annika Andersone, viņas veidotie priekšnesumi bieži ir vieni no labākajiem dažādos mūsdienu deju konkursos. Taču ap 300 dejotāju lielo studiju Annika nevada viena. Koncertā starp deju numuriem skatāmi visu pasniedzēju video portreti ar bērnu komentāriem par katru skolotāju. Viena no „Benefices” vecākās grupas dejotājām un arī pasniedzējām ir Anna Pierhuroviča. Ar Annu iepazināmies pērn festivāla „Laiks dejot” ietvaros notikušajā akcijā „Atklāj sevī kritiķi!”. Kopš tā laika viņa šeit rakstījusi ne vienu reizi vien. Koncertā piedzīvotais apvienojumā ar Annas vēlmi zināt vairāk par laikmetīgo deju un viņas pieredzi visai šoviskā deju grupā kļuva par iemeslu mūsu diezgan apjomīgai sarakstei par attiecībām starp amatiermākslu un profesionālās dejas pasauli.  >>>>>

0 likes one response
24/02/14 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Kultūrpolitika un infrastruktūra , Ziņas

Sākusies reģistrācija dejas platformai “keðjaMariehamn 2014”

Sākusies reģistrācija dejas platformai “keðjaMariehamn 2014”
Print pagePDF page

Baltijas Ziemeļvalstu dejas sadarbības tīkls keðja 2012 2015 aicina reģistrēties “keðjaMariehamn 2014” dejas platformai. Ālandu salu galvaspilsēta Mariehamna pulcēs simtiem dejas profesionāļu no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Tikšanās tēma ir “Jaunu tiltu radīšana un kopienas ilgtspēja” (”Building New Bridges and Sustaining the Community”). Reģistrācija dalībai vērienīgajā dejas notikumā sākusies 17. februārī un turpināsies līdz 31. martam. Informācija pieejama www.kedja.net. Plānojiet laicīgi, jo Ālandu salas nav lielas! >>>>>

0 likes no responses
24/01/14 Izglītība un pētniecība , Ziņas

Krist kā bērnam. Paralēles starp dažādiem bērna attīstības posmiem un laikmetīgās dejas stiliem un tehnikām*

Krist kā bērnam. Paralēles starp dažādiem bērna attīstības posmiem un laikmetīgās dejas stiliem un tehnikām*
Print pagePDF page

Gundija Zandersona**

Ideja šī raksta tapšanai man radās jau vairāk nekā pirms gada, vērojot mazo brāli, kas nesen iemācījies velties un šļūcot pārvietoties pa māju. Gulēju viņam blakus uz grīdas un priecājos, cik viegli un plastiski viņam izdodas pārvietoties no viena istabas gala gandrīz līdz otram. Ķermeņa vidus iesāk kustību, un visas pārējās ķermeņa daļas, atbrīvotas un ciešā kontaktā ar grīdu, automātiski ļaujas impulsam. Vēroju un atcerējos, kā es pirmajās laikmetīgās dejas nodarbībās mācījos velties ar atbrīvotu ķermeni, nesavainojot sevi. Un ne tikai pirmajās. Tas prasa diezgan ilgu laiku – apzināti nelietot noteiktas muskuļu grupas. >>>>>

0 likes no responses
03/10/13 Dancepunkc , Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā

Jaunas dejas pieredze jaunā vietā. Dienasgrāmata. 1. daļa

Jaunas dejas pieredze jaunā vietā. Dienasgrāmata. 1. daļa
Print pagePDF page

DANCE.LV žurnāla projekts-nometne “Jauna deja jaunā vietā” ir sācies. Uz Rēzekni un no tās 30 kilometru attālumā pie Rāznas ezera esošo viesu namu, kurā notiek ne tikai dzīvošana un priecāšanās par skaistajiem dabas skatiem, bet arī teorētiskās un praktiskās dejas nodarbības, devusies gandrīz 20 cilvēku delegācija – žurnālisti, organizatori, studenti un pedagogi.

>>>>>

0 likes no responses
29/09/13 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Ziņas

Dejas darbnīca ar flāmu horeogrāfu Kūnu Augustainenu

Dejas darbnīca ar flāmu horeogrāfu Kūnu Augustainenu
Print pagePDF page

No 1. līdz 5. oktobrim Latvijas Jaunā teātra institūts Rīgā rīko dejas un horeogrāfijas darbnīcu ar flāmu horeogrāfu Kūnu Augustainenu (Koen Augustijnen) no pasaulē atzītās dejas kompānijas Les Ballets C de la B. Darbnīca ievada Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumu “Deja iziet pilsētā” un pētīs veidus, kā deju saistīt ar pilsētvidi. >>>>>

0 likes no responses
09/09/13 Izglītība un pētniecība , Ziņas

Starptautisks stipendiju konkurss raksta par laikmetīgo deju izstrādei

Starptautisks stipendiju konkurss raksta par laikmetīgo deju izstrādei
Print pagePDF page

Ziemelļvalstu-Baltijas sadarbības projekts „ke∂ja Writing Movement” aicina Baltijas un Ziemeļvalstu autorus iesniegt idejas rakstiem un esejām par laikmetīgo deju.

>>>>>

0 likes no responses
05/09/13 Izglītība un pētniecība , No iekšpuses , Pārpublicējumi

Dunkani – parastā un stiprinātā vēsture

Dunkani – parastā un stiprinātā vēsture
Print pagePDF page

Inta Balode

Raksta pirmpublicējums Rakstniecības un mūzikas muzeja elektroniskajā izdevumā “Mājas Draugs” Nr. 12

Kāds īpašs Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmets – Raimonda Dunkana batika Leda un gulbis – kļuva par iemeslu uzaicinājumam padomāt par Dunkanu dzimtas devumu kultūrā.

>>>>>

0 likes no responses
13/08/13 Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības , Ziņas

Laikmetīgās dejas rezidencē Ainažos strādā Evita Birule un Reinis Spaile

Laikmetīgās dejas rezidencē Ainažos strādā Evita Birule un Reinis Spaile
Print pagePDF page

No 12. augusta līdz 8. septembrim Ainažos dzīvo un strādā Latvijas laikmetīgās dejas māksliniece Evita Birule un videomākslinieks Reinis Spaile. Viņu radošā projekta galvenā tēma ir koku enerģētika un tās transformācija laikmetīgajā dejā, kustībā un cilvēku dzīvē. Rezidences laikā vietējiem iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties bezmaksas jogas nodarbībās. >>>>>

0 likes no responses
22/05/13 Ārzemju pieredze , Izglītība un pētniecība , Laikmetīgā deja Latvijā , Ziņas

Rūta Pakalne studēs P.A.R.T.S.!

Rūta Pakalne studēs P.A.R.T.S.!
Print pagePDF page

Inta Balode

Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas apakšprogrammas 2. kursa studente Rūta Pakalne uzņemta deju skolā P.A.R.T.S.! Īsumā tāds ir priecīgais jaunums, taču tas ietver sevī daudz vairāk informācijas, jo nu jau kādu laiku Briseles deju skolas P.A.R.T.S. vārds DANCE.LV žurnālā izskan visai regulāri. Vai tā būtu zīme, ka esam tikuši jaunā līmenī un mūsu dejotāji vairs neatpaliek no citu valstu dejotājiem? Vai arī pie vainas personīgi kontakti, kas sākās ar Krišjāņa Santa uzņemšanu skolā? Vai arī Latvijas deja virzās P.A.R.T.S. un tās dibinātājtrupas Rosas estētikas virzienā? Un kā tas saistās ar aizvien pieaugošo tendenci mazāk dejot un vairāk runāt? Rosas taču dejo; Annes Terēzas de Kersmakeres (Anne Teresa De Keersmaeker) horeogrāfija, lai arī cik minimālistiska, tomēr ir balstīta virtuozā kustībā. Varbūt pati P.A.R.T.S. skola mainās? >>>>>

0 likes no responses