Anna Zvaigzne**
Runāšu par problēmu, kas man sagādā problēmu, no kuras tālāk var, vajag un gribas runāt arī par visām citām problēmām. Runāšu par laikmetīgās dejas dramaturģijas dramatiskajām attiecībām ar klasisko dramaturģiju un tās izpratni.
Kas vispār ir dramaturģija un kā to var paskaidrot – ar šiem diviem jautājumiem laikam jāsāk. Vārds dramaturģija cēlies no grieķu vārda dramatourgia, kas tulkojumā nozīmē “darbība”. Skaidrojot vārdu “darbība”, jāpiemin, ka jau pats vārds ietver problēmu – cik man nācies novērot, apzināta darbība notiek tad, kad kaut ko vajag. Kaut ko parasti vajag, kad ir kaut kāda problēma. Es nerunāju par fizioloģiskām darbībām, refleksiem, automātiskām, neapzinātām kustībām, bet par iepriekš paredzētām un izdomātām darbībām, kas nepieciešamas kādas problēmas atrisināšanai. Jā, esmu slinka – visbiežāk kaut ko daru tikai tad, kad jūtos slikti. Mentāli vai fiziski, vai vēl nez kā. Bet “kustēties” sāku tad, kad kaut kas man sāk traucēt dzīvot. Tad, lai tiktu skaidrībā ar šo problēmu, kas man traucē dzīvot, tā pieprasa par to domāt. Domāšana pieprasa darīt. Darīšana pieprasa darboties, bet darbojoties vajadzētu nonākt līdz kaut kādam problēmas atrisinājumam. Vai ilūzijai, ka tā atrisināta. >>>>>