Dancepunkc
Inta Balode
Bez divdesmit minūtēm pusnaktī cīņa ir uzvarēta. Turpmāk būs citādi. Nākamo kāzu viesi nebūs tik līdzīgi ballētājiem velnu rijā. Velni būs izdzīti. Būs iespēja ziedoties, bet nemirt. Dzīvot klusi kādā būdiņā, nevis tikai atmiņās. Pusnaktī uzlēks saule. Un Lelde izglābs Totu. >>>>>
Dita Jonīte
PIRMĀ diena
Šā gada 25. aprīlī satikās deviņi pārstāvji no piecām Baltijas un Ziemeļu valstīm, lai turpinātu laikmetīgās dejas rakstīšanas, pierakstīšanas un aprakstīšanas pētniecību. Aizvadītajā gadā “Dance.lv Žurnāla” redaktore Inta Balode uzņēmās koordinēt jeb vadīt starptautisku sadarbības tīklu “The Writing Movement Network”. Šis ir turpinājums sadarbībai, kas aizsākās jau 2012. gadā projektā “keðja Writing Movement”. No 25. līdz 29. aprīlim Igaunijas pilsētā Vīlandē notika starptautiskā sadarbības tīkla “The Writing Movement Network” trešā laboratorija. Tās centrā bija jautājumi, kas saistīti ar mērķauditorijas aizsniegšanu, jaunas publikas piesaistīšanu, informācijas kanālu apzināšanu. >>>>>
Dita Jonīte, Anna Pierhuroviča
Rīgā, 2016. gada 25. aprīlī
Sveika, Anna!
Prieks bija Tevi redzēt pagājušajā ceturtdienā Zirgu pastā, kur satikāmies Aušas Rikardsdotiras (Asa Richarddottir) lekcijā! Diemžēl uz diskusiju nevarēju palikt, tādēļ man Tev ir vairāki jautājumi, kas radās, klausoties šīs vieslektores pasākuma pirmo daļu. >>>>>
Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī, “DANCE.LV žurnāls” svin piecu darbības gadu jubileju. Svinīgajam notikumam par godu māksliniece Māra Viška atjauninājusi mūsu logo. Iepazīstieties ar logo pārvērtībām! >>>>>
Piedalies konkursā un laimē ielūgumu uz laikmetīgās dejas izrādi/ izstādi “Dejo dejo dejo”! Līdz 22. aprīļa plkst. 17.00 iesūti uz e-pastu baiba@aracompany.lv atbildi uz jautājumu: “Kā sauc platformas “Eju dzīvot deju” iepriekšējo izrādi, kur un kad to rādīja?” >>>>>
Anna Zvaigzne**
Runāšu par problēmu, kas man sagādā problēmu, no kuras tālāk var, vajag un gribas runāt arī par visām citām problēmām. Runāšu par laikmetīgās dejas dramaturģijas dramatiskajām attiecībām ar klasisko dramaturģiju un tās izpratni.
Kas vispār ir dramaturģija un kā to var paskaidrot – ar šiem diviem jautājumiem laikam jāsāk. Vārds dramaturģija cēlies no grieķu vārda dramatourgia, kas tulkojumā nozīmē “darbība”. Skaidrojot vārdu “darbība”, jāpiemin, ka jau pats vārds ietver problēmu – cik man nācies novērot, apzināta darbība notiek tad, kad kaut ko vajag. Kaut ko parasti vajag, kad ir kaut kāda problēma. Es nerunāju par fizioloģiskām darbībām, refleksiem, automātiskām, neapzinātām kustībām, bet par iepriekš paredzētām un izdomātām darbībām, kas nepieciešamas kādas problēmas atrisināšanai. Jā, esmu slinka – visbiežāk kaut ko daru tikai tad, kad jūtos slikti. Mentāli vai fiziski, vai vēl nez kā. Bet “kustēties” sāku tad, kad kaut kas man sāk traucēt dzīvot. Tad, lai tiktu skaidrībā ar šo problēmu, kas man traucē dzīvot, tā pieprasa par to domāt. Domāšana pieprasa darīt. Darīšana pieprasa darboties, bet darbojoties vajadzētu nonākt līdz kaut kādam problēmas atrisinājumam. Vai ilūzijai, ka tā atrisināta. >>>>>
Inta Balode
DANCEPUNKC sen nekur nebija bijis. Tāpēc aizgāja uz izstādi. Tikai nosaukuma dēļ. “Tveramā kustība” ir tieši tas, par ko DANCEPUNKC visu laiku domā. Kā lai satver, kā lai paspēj redzēt, kā lai atceras un vēl kaut kā pieraksta. Turklāt vēl tā, lai pats kaut ko saprastu un reizēm citi arī kaut ko saprastu. DANCEPUNKC domā, ka visa kustība ir tverama, tikai jaslīpē amata prasmes. Par to var diskutēt. Par Pētera Sidara personalizstādi “Tveramā kustība”, kas vēl līdz 13. martam skatāma izstāžu zālē “Arsenāls” arī var diskutēt. Bet ne jau DANCEPUNKC to māk un darīs. Šis tik pastāstīs, kā gāja. >>>>>
Linda Krūmiņa
Šķiet, starp deju un ķermeni būtu jāliek vienādības zīme. Pārdomas par to, kas ir un kas nav deja, atstāsim citai reizei, šoreiz vairāk pievēršoties ķermenim mākslā, dejā un cilvēka uztverē kopumā. Turpmāk tekstā nedaudz ieskicēšu šīs šķautnes un ķermeņa uztveres pieejas, lai tādejādi arī paplašinātu skatu uz dejas mākslu. >>>>>
Inta Balode, Maija Uzula-Petrovska, Valts Miķelsons
2015. gada nogalē mēs, trīs no DANCE.LV žurnāla – Maija Uzula-Petrovska, Valts Miķelsons un Inta Balode –, devāmies uz Berlīni mākslu meklēt. Rezultātā tapa šis ziņojums, kurā katrs no brauciena dalībniekiem aplūko Berlīnē redzēto no savas perspektīvas. >>>>>
Diāna Kārkliņa,
laikraksta “Diena” žurnāliste un redaktore
Man patīk dejot pašai un pie izdevības patīk arī skatīties uz citiem, kas dejo. Tomēr neesmu ne regulāra baleta iestudējumu apmeklētāja (šī māksla man kaut kā šķiet pārāk samākslota), ne arī regulāra skatītāja laikmetīgās dejas izrādēs. Daļēji te pie vainas ir mans personīgais kūtrums iespringt un aiziet, tomēr daļēji varu arī teikt – ja ir izvēle starp teātra uzvedumu, kinofilmu, koncertu vai laikmetīgās dejas izrādi, visdrīzāk, nosvēršos par labu kādam no pirmajiem trim. >>>>>
