Dancepunkc
DANCEPUNKC redz:
Spilgts laikmetīgās dejas piemērs – izrādes dalībnieki ģērbušies nesaskaņotu krāsu ikdienišķos tērpos, nav nekādu dekorāciju, nav gaismu dizaina, nav robežas starp izpildītājiem un skatītājiem, dejotāji izmanto ikdienišķas pozas un minimālistisku kustību, ierakstītas mūzikas vietā tiek dota priekšroka polifoniskiem a capella dziedājumiem.
Sākot veidot DANCE.LV žurnālu bija skaidrs, ka veltīsim to profesionālajai dejas mākslai un galvenokārt laikmetīgajai dejai. Taču, kā jau tas nereti gadās ar jomām, kurās sāk pārāk iedziļināties, kļuva skaidrs, ka robežas novilkt nav nemaz tik vienkārši. Jo īpaši apstākļos, kad ir tik daudz starpdisciplināru un konceptuālu situāciju. Tādēļ arī jautājām laikmetīgās dejas aktīvistiem – kas, viņuprāt, ir profesionāla laikmetīgā deja? Līdz šim saņemtas 3 atbildes – dažas DANCEPUNKC stilā, citas pavisam nopietnas. Gaidām arī citus viedokļus!
Inta BALODE
2011. gada 30. aprīļa rīta pusē Latvijas Kultūras koledžā (LKK) bija skatāmas skices no divām topošām laikmetīgās dejas izrādēm. Īpaši ārvalstu viesiem Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) rīkotās Latvijas teātra un dejas skates ietvaros savus darbus prezentēja Ilze Zīriņa ar savu kompāniju ZI.temp.dance un Dmitrijs Gaitjukevičs sadarbībā ar mūziķi Edvīnu Ozolu. Abas idejas „nesadalīja”, tas ir, neļāva žūrijai izšķirties par vienu izrādi, kad gada sākumā konkursa kārtā tika piešķirts britu kritiķu organizācijas ziedojums dejas izrādes veidošanai.
DANCEPUNKC ir DANCE.LV žurnāla straujais, nervozais un tramīgais ego.
DANCEPUNKC notiek ar mums visnegaidītākajās situācijās. Tie ir jautājumi par laikmetīgo deju, kas uzrodas iepriekš nebrīdinādami. Tie ir jautājumi, kuri noteikti grib pajautāties un sagaidīt pēc iespējas vairāk atbilžu variantu.
2010. gadā, kad budžeta cipariņi vēl bija labāki, Dejas Dienas 2010 ietvaros ikvienam un jebkuram bija iespēja pieteikties uz Radošo laboratoriju kopā ar horeogrāfiem. Sākotnēji puspajokam dzima ideja, ka iespēja ir tik laba, ka jārīko nopietna pieteikšanās ar CV un motivācijas vēstuli. Tika plānots, ko darīt, ja neviens nebūs tik motivēts, lai gatavotu CV un skaidrotu savu nepieciešamību pāris stundās kļūt par nopietnu skatuves mākslinieku. Tikmēr pieteikumi nāca strīpām vien. Tad nu šogad svinot Dejas Dienu, daži citāti no motivācijas vēstulēm. Sakiet vēl, ka cilvēki neinteresējas par laikmetīgo deju. „Uzzināšu jaunas kustības, iespējas sevi izteikt dejā, kā arī ļoti noderīgu sev pieredzi dejas saspēlē ar svešiem cilvēkiem, kas ir ļoti skaists komunikācijas veids, lai uzrunātu kādu :)”
Inta BALODE
Visnepatīkamākais mirklis izstādē Atsegti ķermeņi: neredzēti+īsti bija medicīnas studentes baltā halātā jautājums: „Vai varu jums kā palīdzēt?” Atnācu kopā ar deviņpadsmitgadīgu jaunieti – satikāmies pie skolas pirms pusdienu starpbrīža. Pie otrā eksponāta atskan: „Kad es skatos uz tiem smuki sarkanajiem muskuļiem, man uzreiz gribas gaļu.” Pēc stundas alkas pēc gaļas mānījām ēdot BigMac. Biju sapīkusi, jo tā ir neizdevās saprast, vai paliek slikti skatoties uz īstajiem ķermeņiem vai nē. Iemesls banāls – brokastīs paēdu pelēkos zirņus ar speķi un slikti bija visu dienu. Organiskā pieredze.
