JOURNAL.DANCE.LV

June 16, 2013 at 10:18 am

Kaut kur dziļumā ir latviešu raksti (intervija ar Krišjāni Santu)

Kaut kur dziļumā ir latviešu raksti (intervija ar Krišjāni Santu)
Print pagePDF page

Lana Kazlauskiene

Pirmpublicējums laikrakstā “Diena”, 2013. gada 11. jūnijā

Esmu ļoti veiksmīgi iestādīts divās dobītēs – Latvijā un Beļģijā, teic laikmetīgās dejas horeogrāfs un izpildītājs Krišjānis Sants, kurš pašlaik studē trešajā – pirmspēdējā – kursā prestižajā laikmetīgās dejas skolā P.A.R.T.S. Briselē. Vismaz ceturtdaļu gada viņš ir sastopams arī Latvijā, kur allaž atrod kādu iespēju pievērsties dejai, piemēram, vieslektora statusā Latvijas Kultūras akadēmijā, kuru pats reiz absolvēja.

No 14. līdz 18. jūnijam dažādās vietās Rīgā norisināsies Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls Laiks dejot 2013, kurā mākslinieki no Latvijas un citām valstīm – Šveices, Austrijas, Itālijas, Krievijas, Kipras, Amerikas un Urugvajas – piedāvās baudīt laikmetīgās dejas dažādību izrādēs, diskusijās un meistarklasēs interesentiem ar dažādu sagatavotības līmeni (festivāla programma skatāma – www.dance.lv).

Dejas izrāde Ornaments. Krustu krusti, ko 16. jūnijā plkst. 21 Doma dārzā izpildīs LKA horeogrāfijas studenti koklētājas Laimas Jansones improvizāciju pavadībā, iepazīstinās ar aptuveni gadu ilgu horeogrāfa Krišjāņa Santa latviešu rakstu un tradīciju izpēti, mēģinot atrasto pārtulkot laikmetīgās dejas valodā.

Kustīgā mandala

“Viss sākās ar to, ka lekciju laikā uz burtnīcu malām mēdzu zīmēt visādus ķeburus – kā jau katrs students, kuram kādā brīdī paliek garlaicīgi, – un vienā brīdī tie ķeburi sāka iegūt man zināmo rakstu veidolu,” stāsta Krišjānis par eksperimentu sērijas Ornaments netīšo rašanos. “Varēju visādi spēlēties – kaut vai iemācīties uzvilkt auseklīša zīmi, neatraujot pildspalvu no lapas.” Latviešu senās kultūras izpausmes Krišjāņa dzīvē vienmēr ir bijušas klāt kopš bērnības, un, ja ir jāveido izrāde, kāpēc gan tā nevarētu būt saistīta ar latviešu rakstiem?

Sērija sākās ar izrādi Auseklis. Rīta zvaigzne, ar kuru autors pavisam nebija apmierināts. Izmantojis kaut ko no latviešu rakstiem, kaut ko no rietumu laikmetīgās dejas estētikas, klāt vēl pielicis Arvo Perta mūziku – galu galā iznācis īsts kišmišs ar rozīnēm, siļķi un putukrējumu. Pēc tam sekoja vēl divas soloizrādes Latvijā un Briselē – Ornaments un Ornaments v 1.0. “Tas bija ceļš uz dejas medija tīrību – viengabalainu, bet tajā pašā laikā daudzslāņainu darbu,” skaidro Krišjānis. “Lai kaut kur dziļumā ir tie latviešu raksti – it kā akā būtu iemesta sudraba monēta, kas kaut kur mirguļo, bet saskatīt īsti nevar.”

Izrāde Ornaments. Krustu krusti, kas tapusi kopā ar LKA studentiem, esot “ļoti tīrs darbs” un pietuvināts paša horeogrāfa noformulētajam mākslas manifestam. Viņa mērķis mākslā ir mēģināt palēnināt pasauli. Nevis notrulināt, kā to dara populārā izklaide, piemēram, Holivudas filmas ar šausmīgi ātrām kadru maiņām un skaļiem trokšņiem, bet gan ieviest konstantu nemainību – lai cilvēks sāk skatīties vērīgāk. “Cilvēkam ir iespēja vērot izrādi kā kustīgu mandalu un atrast miera un prieka sajūtu,” teic autors.

Celošanas pieredze

Krustu krusts jeb Māras krusts uz dejas grīdas ir vienīgā vizuāli redzamā liecība, kas izrādi saista ar latviešu rakstiem. Tomēr, ja pavēro uzmanīgāk, kļūst skaidrs, ka trajektorijai, pa kādu telpā virzās dejotāji, ir sava loģika. “Šī trajektorija pa virsu Māras krustam ir Auseklīša zīmē. Māra ir zemes zīme – visas fiziskās un materiālās pasaules pārstāve, savukārt Auseklītis – Dieva dēls, debesu pasaules pārstāvis.”

Krišjānis gan uzsver, ka mūsdienu cilvēkam rakstu nozīmi esot grūti saprast: “Nu kā – es uzlikšu jostu, un tā aizsargās mani no ļaunās acs?” Viņaprāt, par rakstu nozīmi šodien varam tikai spekulēt. Pat mums labi zināmo zīmju nosaukumi Jumis, Zalktis, Ūsiņš u. c. radīti tikai XX gadsimta 30. gados, kad latviešu tauta piedzīvojusi nacionālo atmodu. Tādēļ Krišjānis labāk izvēlas iet racionālāku – izskaidrojamāku ceļu. Pērnvasar nometnē 3×3 viņš bija apguvis celošanu – senu nodarbi, kas tuva aušanai, tikai vienkāršāka nepieciešamās infrastruktūras ziņā. Šo jostu celošanas principu viņš izmantoja, arī būvējot dejas materiālu telpā.

“Skatītājs to parasti tiešā veidā neredz, ja vien viņam nepasaka priekšā,” teic Krišjānis. “Varētu jautāt – kāda jēga, ja to neredz un nesaprot? Bet jēga ir ļoti dziļa. Šie ir tie daudzie slāņi, kas tiešā veidā nav pamanāmi, nozīmīgi ietekmē gala rezultātu.” Skatoties Ornamenta eksperimentus, beļģu kolēģi teikuši, ka ir interesanti vērot Krišjāni dejojam un sajust tam pamatā kādu loģiku, taču vēl interesantāk, kad latviešu horeogrāfs viņiem visu izskaidro. “Ir doma uztaisīt solo, kurā es dejoju un paralēli stāstu, kas lācītim vēderā,” – tā Krišjānis.

Pieredzi, strādājot kopā ar koklētāju Laimu Jansoni, horeogrāfs raksturo kā ļoti vērtīgu un pat ekskluzīvu. Tā bija pirmā reize, kad viņa izrāde tapa uzreiz kopā ar mūziķi, un šāda prakse tikšot turpināta. “Principā es viņai ļāvu improvizēt, bija tikai viens noteikums, ka mūzikai nevajadzētu mainīties vienlaicīgi tajā mirklī, kad mainās deja,” viņš stāsta.

Iekarot Eiropu

Vai ir doma atgriezties Latvijā? “Pavisam noteikti plānoju braukt atpakaļ,” saka Krišjānis, kas, starp citu, darbojas arī Latviešu biedrībā Beļģijā. Dodoties studēt uz Briseli, viņa mērķis bija iekļūt Rietumeiropas deju kompāniju apritē, izdejoties un arī nopelnīt, kas dejas nozarē Latvijā esot izdarāms daudz grūtāk. Toties Latvijā, kur laikmetīgā deja joprojām atrodas salīdzinošā sākumstadijā, ir unikāla iespēja attīstīt personīgo rokrakstu. “Tas ir tas svaigums! Mans personīgais plāns – strādāt abās valstīs vienlaicīgi,” rezumē Krišjānis.

Ļoti iespējams – nākamgad laikmetīgās dejas skola P.A.R.T.S. kļūs vēl par vienu latvieti bagātāka. LKA studente Rūta Pakalne tikko izturējusi atlases konkursu, kurā no 1030 dejotājiem tika uzņemti 50 veiksmīgākie. Vienīgais šķērslis šobrīd ir studiju maksa – 13 tūkstoši eiro par trim studiju gadiem. Lielākā summas daļa jāsamaksā jau šogad, līdz 1. jūlijam jāsavāc 4500 eiro.

Lai tādos festivālos kā Laiks dejot ar jaunākajām vēsmām laikmetīgajā dejā mūs turpmāk aplaimotu ne tikai ārzemju mākslinieki, bet arī pašmāju talantīgie dejotāji un horeogrāfi, aicinām atbalstīt – ielikt savu ķieģelīti Latvijas laikmetīgās dejas mūrī. Sazināties var ar pašu Rūtu (ruuta.pakalne@gmail.com), gan arī Krišjāni (krisjanis.sants@gmail.com), kas Latviešu biedrībā Beļģijā jau sācis izvērst ziedojumu akciju. Atbalstīt aicināti arī uzņēmēji, kuriem Latvijas Horeogrāfu asociācija var piedāvāt ievērojamas nodokļu atlaides.

0 likes Pārpublicējumi , Personības
Share: / / /

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.