LASĪT ŽURNĀLU
26/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Esi ar mani

1000 zīmes: Esi ar mani

2011. gada 3. martā ĢIT (pirmizrāde 2010. gada 20. oktobrī)

Dita EGLĪTE

Nedaudz meditatīva dejas izrāde, kurā kā solisti jūtu Elīnu Breici. Iespējams tādēļ, ka viņas ķermeņa plastika apbrīnojami organiski piepilda visu spēles telpu. Taču kopumā izrāde šķiet it kā irdena un bez attīstības. Iestudējuma pieteikums ir stipri daiļrunīgāks nekā pats dejas stāsts, kurā grūti ieraudzīt patiesas savstarpējās kaislības. Drīzāk tie ir trīs solo stāsti, kuri brīžiem savā starpā saslēdzas.

Siltu atmosfēru palīdz radīt niansētā gaismu partitūra un gluži ideāla šķiet Dāvja Burmeistera dzīvā muzicēšana, kopā  veidojot absolūti pašpietiekamu un skaistu dejas izrādes pasauli. Bez vārdiem un paskaidrojumiem.

 

0 likes no responses
26/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Odiseja projekts

1000 zīmes: Odiseja projekts

2011. gada 9. aprīlī ĢIT (izrādes 8. un 9. aprīlī)

Dita EGLĪTE

Skatoties izrādi, rodas sajūta, ka iestudējuma režisore un horeogrāfe Lilija Lipora ilgu laiku nav varējusi strādāt, un tagad iestudējumā salikts viss, ko vien var iedomāties – tradicionālo deju, hiphopa, šovdejas, vēderdeju, kā arī marionešu un ēnu teātra elementi; bez putuplasta kluču kaudzes tiek izmantoti vēl arī lietusplēves, lakati, papīra lidmašīnas u. c.; tiek dejots gan ar, gan bez apaviem, ar un bez mūzikas, ansambļos un solo izgājienos. Laikmetīgā deja, protams, pieļauj jebkuras mākslas jomas un žanra izmantojumu, taču – to visu vērojot, arvien uzstājīgāk uzmācas sajūta, ka visa kā tomēr ir par daudz. Arī tādēļ, ka vismaz trīs vietās šķiet – nu jau būs fināls. Taču atkal nekā – seko kārtējais numurs. Varbūt izvēlēta pārāk visaptveroša tēma? Jo Odiseja pieļauj risināt un attīstīt jebkādas idejas, tādēļ laikam nav viegli apstāties…

>>>>>

0 likes no responses
23/04/11 Dancepunkc

Īstie īstie ķermeņi

Īstie īstie ķermeņi

Inta BALODE

Visnepatīkamākais mirklis izstādē Atsegti ķermeņi: neredzēti+īsti bija medicīnas studentes baltā halātā jautājums: „Vai varu jums kā palīdzēt?” Atnācu kopā ar deviņpadsmitgadīgu jaunieti – satikāmies pie skolas pirms pusdienu starpbrīža. Pie otrā eksponāta atskan: „Kad es skatos uz tiem smuki sarkanajiem muskuļiem, man uzreiz gribas gaļu.” Pēc stundas alkas pēc gaļas mānījām ēdot BigMac. Biju sapīkusi, jo tā ir neizdevās saprast, vai paliek slikti skatoties uz īstajiem ķermeņiem vai nē. Iemesls banāls – brokastīs paēdu pelēkos zirņus ar speķi un slikti bija visu dienu. Organiskā pieredze.

>>>>>

0 likes no responses
22/04/11 Kultūrpolitika un infrastruktūra , Laikmetīgā deja Latvijā

Ierosinājums VKKF par dejas nozari

VKKF padomei

Rīgā, 2011. gada 21. martā

Par dejas iekļaušanu teātra mākslas nozarē

VKKF nozaru dalījums nosaka, ka dejas nozare ir apvienota ar mūzikas nozari. Dejas projektus izskata un par finansējuma sadali lemj Mūzikas un dejas padome, kuru veido 6 mūzikas un 1 dejas eksperts. Mūsdienu skatuves mākslu kontekstā mēs uzskatām par adekvātāku dejas piederību teātra mākslas nozarei, tādēļ aicinām VKKF padomi izskatīt un lemt par dejas nozares pievienošanu teātra mākslas nozarei, nodēvējot to par „Teātra un dejas mākslas nozari” un attiecīgi mainot arī budžeta sadalījumu starp pamatnozarēm, kā arī turpmāk noteikt komisijas sastāvā divus dejas ekspertus, no kuriem viens pārstāvētu laikmetīgo deju.

 

>>>>>

0 likes no responses
21/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Studentu atsauksmes par izrādi ESI AR MANI

Studentu atsauksmes par izrādi ESI AR MANI

Horeogrāfe: Elīna Breice

Režisors: Andrejs Jarovojs

Komponists: Dāvis Burmeisters

Dejo: Agnese Bordjukova, Elīna Breice, Guntis Spridzāns

Par izrādi  2011. gada 3. martā Ģertrūdes ielas teātrī

„No horeogrāfiskā viedokļa dejotājiem savā starpā bija ciešs kontakts. Izskatījās it kā tie vītos viens ap otru, jo viena kustība noveda pie nākamās. Tā kā dejotāji bija trīs, tad viņiem bija iespēja izmantot plašu telpu sev apkārt, ko viņi arī veiksmīgi izdarīja. Man bija grūti saprast, ko dejotāji gribēja man pateikt, jo tur radās daudz emociju, kuras nebija omulīgas,  iespējams tāpēc es nespēju uztvert šāda veida pārdzīvojumus… „

Agnese Čača , Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas 1. kursa studente

>>>>>

0 likes no responses
20/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Akmens darbs

Akmens darbs

Inta BALODE

Kultūras forums, 2010. gada 3. – 10. decembris, Nr. 46 (425), 5. lpp

Kurp ej? No tumsas uz tumsu. No tās tumsas, kurā pamazām dzimst aprises un atraisās kustība. No tumsas, kurā Kāds tiecas uzšķilt pirmo dzīvības dzirksteli no aukstajiem akmeņiem, lai nebūtu viens savā varenībā. Uz to tumsu, kura nāk pēc tam, kad aizveras durvis, kad izdzerta pēdējā ūdens glāze, kad izsmelta pēdējā piedošanas lāse un pacietības malks. Arī, ja zinātu, vienalga ietu? Varbūt tieši to jautā režisors Mārcis Lācis, horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs un aktieris Armands Berģis izrādē Quo vadis?, kas vēsta par pirmā cilvēka radīšanu un radījuma negausīgo raksturu, kas sagādā radītājam vēlmi atcelt savu cēlo darbu. Kas zina varbūt starp rindām izrāde ir arī par to, kas notiks pēc tam, kad pēdējais aizlidojušais izslēgs gaismu lidostā? Varbūt tāpat, kā pēc izrādes, sēdēsim tumsā, cerot vismaz uz kādu zīmi – kaut vai, ka tās ir beigas. Arī tādas domas var aktualizēt izrāde, kas nebūt nav politiska. Cik vien nepolitisks var būt stāsts par varu un sacelšanos pret to, par Pigmalionu un Galateju, Frankenšteinu un viņa briesmoni, par mākslīgo intelektu, par mākslinieku un mākslas darbu. Liktenīga neizbēgamība – ja darbs izrādīsies labi padarīts, tad sekas ir neprognozējamas, un tālāk jau viss atkarīgs no morāles – vai tam, kas dod dzīvību, ir tiesības to arī ņemt?

>>>>>

0 likes no responses
20/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Tava Pieredze Šeit

1000 zīmes: Tava Pieredze Šeit

2010. gada 16. septembrī Rakstniecības un mūzikas muzejā

Dita EGLĪTE

Izrāde pilna ar pašcitātiem, kas lielākoties veido ironisku komentāru notiekošajam šeit un tagad. Tiek citēti gan senāki iestudējumi, gan tiešā veidā videoekrānā rādīti izrāžu ierakstu fragmenti. Kā arī epizode ar Kompānijas vadītāju Olgu Žitluhinu Krimā. Tā teikt – nekas nav beidzies, nekas nepāriet, nekas nav aizmirsts. Tikpat ironiski izrādē iekomponēti baleta gulbji ar Čaikovska mūziku. Iestudējums apvieno tik daudz dažādas pieredzes, ka noslēgumā izspēlētie/ izdziedātie vārdi „Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies” (visiem dejotājiem draudzīgā lokā pa klavierēm) pilnīgi noteikti nenozīmē sentimentālu šķiršanos no horeogrāfes Heteres Olsones. Drīzāk tā ir pauzīte radošajā darbā, lai ar iegūto sadarbības pieredzi dotos jaunā projektā.

0 likes no responses
19/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Aplamā sarakste

Aplamā sarakste

Inta BALODE, Maija TREILE

Kultūras Forums, 2010, Nr. 14, 8. lpp.

Laikmetīgās dejas dramaturģe un teātra kritiķe sarakstās par Aplam – pirmo laikmetīgās dejas izrādi Latvijas Nacionālajā operā

Sveika, aplamā Inta!

Neilgajā laikā, kopš mērķtiecīgi apmeklēju laikmetīgās dejas izrādes, nekādā ziņā nejūtos izaugusi līdz profesionālas analizētājas līmenim. No vienas puses, liekas – deju vajag skatīties, nevis rakstīt par to. No otras puses, rakstīt ļoti vajag. Nepilna gada laikā, gan pašai skatoties, gan Tevī klausoties, radusies pārliecība, ka laikmetīgās dejas dzīve Latvijā, tā teikt, kūsāt kūsā, tikai ar tās dokumentētājiem tā pašvakāk (vecais jautājums – ko darīt, ja aprakstnieks ir arī pasākuma līdzvaininieks, kā Tu tagad Aplam dramaturģe). Dažos pēdējos mēnešos, kad dejas izrādes apmeklēju ar domu, ka varētu tās kaut kādā formā arī aprakstīt, jāatzīst, tas bojā skatīšanās prieku (kā tas nekad nav teātra izrāžu sakarā). Vispār laikmetīgā deja man zināmā mērā saistās ar diskomfortu (līdzīgi jau ir arī laikmetīgajā teātrī, kurš neizdabā skatītājam). Burvīga lekcija par šo tēmu bija Žeroma Bela Pičets Klunčuns un es pagājušā rudens Homo Novus festivālā. Šeit beidzot varētu pietuvoties patiesajam sarakstes objektam – Olgas Žitluhinas Aplam, kas ir pirmā laikmetīgās dejas izrāde Latvijas Nacionālajā operā. Jāteic kā ir – diskomforta nebija (izņemot bažību par to, ka šoreiz gan vajadzētu uzrakstīt). 🙂

>>>>>

0 likes no responses
19/04/11 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

1000 zīmes: Uz nokaitēta jumta

1000 zīmes: Uz nokaitēta jumta

2010.gada 25. martā ĢIT (pirmizrāde 25. februārī)

Dita EGLĪTE

Vizuāli ļoti pārdomāta (un skaista) izrāde. Silti izgaismota skatītāju zāle un skatuve. Uz tās vairāki kūpoši skursteņi un kūpoša skārda muca. Uz skursteņiem pārmaiņus sēž Katrīna Albuže (zinot izejmateriālu, šķiet, ka viņa varētu būt Meja – savākti mati, godīga kleitiņa). Bet Montu Vanderi psihopātes Margaretes tēlā vel vieglāk iedomāties. Taču horeogrāfe spēlējas ar skatītāja apziņu, jo te neviens nav konkrēts tēls. Un arī izteiktu pāru te nav, kaut formāli ieraudzīt tos, protams, iespējams. Taču sejas nedzīvas, pelēkas, vienam otrā absolūti neieinteresētas.

>>>>>

0 likes no responses
18/04/11 Pārpublicējumi , Recenzijas

Franču pavasara dejas

Dita EGLĪTE

Sestdiena, 2007. gada 28. aprīlis.
Neatkarīgā Rīta Avīze, Kultūra (9. lpp.)

Tik dzīvespriecīgu, ironijas un humora uzlādētu izrādi sen nebija gadījies redzēt

Dejas žanrā Francijas pavasaris Latvijā festivāla pirmajās nedēļās piedāvāja divas hiphopa izrādes – Sekel un Hronika(s). Latvijā viesojās horeogrāfs un dejotājs Hamida Benmaī kopā ar hiphopa dejas kompāniju Hors serie.

>>>>>

0 likes no responses
Meklēšana
Pasākumu kalendārs
November 2018
M T W T F S S
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930EC
December 2018
M T W T F S S
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31EC
PAR BALETU
dance.lv
SADARBOJAMIES

dance.lv

dance.lv

dance.lv

dance.lv