JOURNAL.DANCE.LV

Recenzijas

Recenzijas

17/12/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Brutāls autentiskums. Par laikmetīgās dejas izrādi “Rokzvaigzne”

Brutāls autentiskums. Par laikmetīgās dejas izrādi “Rokzvaigzne”
Print pagePDF page

Marija Saveiko

Kad mākslinieks ir Mākslinieks un iziet uz skatuves, lai runātu, nevis izrādītos, tad laikmetīgās mākslas cienītājiem beidzot ir iespēja atcerēties, kā tas ir – baudīt mākslas darbu. 1. decembrī savu pirmizrādi piedzīvoja horeogrāfes Agneses Bordjukovas un dramaturģes Lindas Krūmiņas dejas izrāde “Rokzvaigzne”.

Termins “rokzvaigzne” biežāk asociējas ar drāmu, un izrāde uzsvēra mūsu laikmeta ne tās pozitīvākās pazīšanas zīmes. Tā nebija sestdienas vakara jautrā izklaide un pie tam trāpījās līdz šim aukstākajā sezonas dienā neapkurinātās telpās. Tomēr pēc noskatīšanās bija jūtams emocionālais uzlādējums. Tas likās nesavienojams ar visiem iepriekšminētajiem apstākļiem, bet fakts paliek fakts – atsalušās kājas nejutu, tāpēc no vietas nelecu, bet “HELL YEAH!” gan izskanēja galvā vairākas reizes.  >>>>>

0 likes no responses
16/12/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Skatīties un pamanīt. Par laikmetīgās dejas izrādi “Bedre”

Skatīties un pamanīt. Par laikmetīgās dejas izrādi “Bedre”
Print pagePDF page

Elīna Gailīte

9. decembra vakarā Rīgas mākslas telpā notika pirmizrāde laikmetīgās dejas izrādei “Bedre”. Lai arī izstāžu zāle ir liela, skatītāju rindas bija izvietotas nelielā četrstūrī. Tas sākotnēji radīja neizpratni – kur tad dejotājas dejos? Kā vēlāk izrādījās, vietas pietika.

Reiz kāda vācu horeogrāfe stāstīja, ka ir divi laikmetīgās dejas virzieni, kurus padziļinātāk mērķtiecīgi var apgūt dažādos Vācijas reģionos, – filozofiskais un fiziskais. Ja pakļaujas šādam dalījumam, tad horeogrāfes Sintijas Siliņas darbs noteikti būtu pieskaitāms pie filozofiskā dejas virziena. Dejotājas Laura Kušķe, Alise Madara Bokaldere, Jana Jacuka un Līga Ūbele neizpildīja sarežģītas horeogrāfiskas kombinācijas, taču kustības nebija vienkāršas vai garlaicīgas. Viņas pārliecinoši iedzīvināja horeogrāfes ideju, pie kā aktīvi strādāts vairāk nekā pusgadu.  >>>>>

0 likes no responses
12/11/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Kur dejā rodas dzeja? Par izrādi „visas manas vājības ir tavas lūpas”

Kur dejā rodas dzeja? Par izrādi „visas manas vājības ir tavas lūpas”
Print pagePDF page

Laura Lapiņa

Laikmetīgā deja un dzeja, horeogrāfi, dejotāji un Nacionālā teātra aktieri – tas ir savienojums, kas manī uzreiz modināja interesi. Pirmkārt, laikmetīgā deja un dzeja man šķiet ļoti radniecīgas, poētiskas mākslas, kas spēj reflektēt par lielām dzīves tēmām un radīt ārkārtīgi spēcīgas sajūtas un epifānijas jeb atklāsmju mirkļus. Līdz ar to pirmajā brīdī liekas, ka tām noteikti vajadzētu pavisam viegli savā starpā sarunāties. Otrkārt, apsveicami, ka viens no valsts lielākajiem teātriem ir gatavs eksperimentiem, kas varbūt citviet nebūtu nekas jauns, bet, paskatoties uz mūsu lielo teātru repertuāru, tomēr vērtējams kā novitāte. Treškārt, pats izrādes nosaukums arī gana kaislīgs, lai modinātu vēlmi iestudējumu apmeklēt.  >>>>>

0 likes no responses
09/10/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Labākās mantiņas vīriešiem. Par izrādi “Bez piecām minūtēm decembris”

Labākās mantiņas vīriešiem. Par izrādi “Bez piecām minūtēm decembris”
Print pagePDF page

Anna Tata*

Laikmetīgā deja ir kā vīns – izvēle, kuru vīnu ņemt, vienmēr ir sarežģīta, it īpaši, ja tikko esi pievienojies vīna un dzīves baudītāju klubiņam. Vecums, cena, šķirne – šie ir tikai daži kritēriji, pēc kuriem var izvēlēties sev tīkamāko un labāko. Līdzīgi ar laikmetīgo deju – ja neesi sens baudītājs, pirmajā reizē var trāpīties arī skābais Cabernet Sauvignon, kas tikai pēc gadiem kļūst par iecienīto Cabernet Sauvignon.
Ne visiem arī zināms senais noslēpums, ka tas dārgākais ne vienmēr ir tas labākais. Par reklāmas ziņā vērienīgiem dejas notikumiem kritiķi rakstīt vairās. Ne vienmēr solītais tiek piepildīts. Šajā rakstā nevēlos pelt vai noniecināt māksliniekus. Drīzāk vēlos uzdot jautājumus, kas, redzot izrādi, radušies, ne tikai no mākslinieciskās, bet arī mārketinga, producēšanas puses. Tā teikt, vēlreiz pārjautāju, no kā māja sastāv un vai apmetums reizēm nekļūst svarīgāks par balstiem.  >>>>>

0 likes no responses
24/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Eksperiments: kā radīt sevī pārtapšanas telpu. Par divām “Homo Novus” izrādēm

Eksperiments: kā radīt sevī pārtapšanas telpu. Par divām “Homo Novus” izrādēm
Print pagePDF page

Laura Lapiņa

Sāku rakstīt par divām festivāla “Homo Novus” izrādēm – “Noktirni” un “Pārtapšanas telpām” – un jau uzreiz no izrāžu apspriešanas pārgāju pie sevis – skatītājas. Un secināju, ka galu galā tam ir savs pavisam pamatots iemesls – mana pēdējā laika izrāžu skatīšanās pieredze, kurā aizvien lielāku lomu piešķiru sev pašai.

Jau pirms pāris gadiem Kultūras akadēmijā mana tā brīža pasniedzēja, laikmetīgās dejas kritiķe un dramaturģe Inta Balode mūs, studentus, teorētiski apgaismoja, ka vislabākais skatītājs ir “tabula rasa” – kā balta lapa. Tieši tādā stāvoklī skatītājs esot visatvērtākais izrādei. Praksē to kā izšķiroši būtisku nosacījumu, iespējams, vislabākajai izrādes baudīšanas pieredzei esmu apzinājusies salīdzinoši nesen. Savukārt apzināti eksperimentējusi – pagaidām tieši ar šīm divām izrādēm. >>>>>

0 likes no responses
13/09/18 Ārzemju pieredze , Recenzijas

Atrast pērles svešā deju jūrā. Par festivālu “Open Look 2018” Sanktpēterburgā

Atrast pērles svešā deju jūrā. Par festivālu “Open Look 2018” Sanktpēterburgā
Print pagePDF page

Marija Saveiko

Domājams, daudziem ir pazīstams šis stāvoklis, kad vēl pirms minūtes nekas nebija skaidrs, bet tagad, tieši šajā konkrētajā mirklī, pēkšņi pārņem sajūta, ka visu saprati. Mīkla ir atminēta, atslēga atrasta, noslēpums ir atklāts. Prieks, kas pārsteidz. Tas vienlaikus ir skaļš un kluss; gribas dalīties, iet klāt pie pārējiem skatītājiem un jautāt: “Jūs arī to redzējāt? Jūs arī to sapratāt?” un gribas arī paturēt sev, lai momenta noslēpumainība drusku pakavējas. Tu sastingsti neelpojot un jūti, kā šobrīd tevī rodas domas un veidojas vārdi. Laimīgs būs tas, kam pie rokas atradīsies kāds papīra gabals un zīmulis, un viņš paspēs pierakstīt visu, kamēr sajūtas neizgaist. Jā, jā, tas ir tāpat, kā, pēc miega atverot acis, mēģināt noķert un pierakstīt sapni un, ja sanāk, iedot tam vārdu un ielūgt citus padzīvoties šajā pasaulē…

Protams, viss sākās piezemētāk un ar vairākiem jautājumiem – “Kāpēc es braucu uz “Open Look”? Kāpēc vispār ir jābrauc uz ārzemju deju festivāliem? Kā pēc tam uzrakstīt par to, ko būšu pieredzējusi?” Un, protams, galvenais, kas nekad neliek mierā – “Vai un kas to lasīs?” Domājot šos jautājumus, es taisīju vīzu, pirku biļetes, mainīju eiro uz rubļiem, kārtoju mugursomu, braucu un atbraucu. >>>>>

0 likes no responses
10/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Bioķīmisko kalkulatoru deja. Par izrādi “Future Freak”

Bioķīmisko kalkulatoru deja. Par izrādi “Future Freak”
Print pagePDF page

Mārtiņš Sprūds

Jau ilgstoši esmu meklējis neparastas laikmetīgās dejas izrādes. Šoreiz veiksmīgā kārtā izdevās nokļūt uz laikmetīgās dejas izrādes “Future Freak” pirmizrādi. Esmu patiesi pārsteigts un priecīgs redzēt uz skatuves nu jau leģendārā dejotāja un horeogrāfa Andra Kačanovska sadarbību ar jaunās paaudzes horeogrāfi Agati Bankavu, kura ne reizi vien ir pierādījusi Latvijas skatītājiem savu neparasto māksliniecisko stilu.

Future Freak” daļēji ir radīta, izmantojot profesora Juvala Noa Harari sarakstīto grāmatu “Homo Deus: A Brief History of Tomorrow”. Tūkstošiem gadu visu veidu autoritātes ir mēģinājušas izzināt cilvēkus, lai saprastu, kas īsti notiek ar mūsu domām – kā mēs domājam, ko mēs domājam, ko mēs jūtam -, bet nevienam pilnā mērā nav izdevies to panākt. Profesors Harari savā grāmatā definē cilvēka vai cita zīdītāja ķermeni kā bioķīmisku kalkulatoru, kas, izsverot mūsu iespējas un sajūtas, rezultātā sniedz informāciju, kas noved mūs pie darbības vai lēmuma pieņemšanas. >>>>>

0 likes no responses
04/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Mūžīga kā jūra. Par izrādi “Future Freak”

Mūžīga kā jūra. Par izrādi “Future Freak”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Mēģinājums modelēt nākotni ietver kritisku refleksiju par tagadni, tās aktualitāšu, ilgtspējas un dzīves formu izvērtējumu, bez kura jebkurš futūristisks apgalvojums – pat ja tā saturs ir tikai hipotētisks – kļūst bezjēdzīgs. Citiem vārdiem, nākotnes vīzija ir šī brīža attēls kādā pārspīlētā un eksaltētā veidā. Arī laikmetīgās dejas izrādē “Future Freak”, ko veidojoši Agate Bankava un Andris Kačanovskis (abi ir gan horeogrāfijas autori, gan izpildītāji), nākotnes iztēlošanās kļūst iespējama, pateicoties noteiktam tagadnē aktuālam tematiskam lokam. Tiesa, pats nākotnes jēdziens paliek diezgan abstrakts, kādai noteiktai laika skalai nepiesaistīts redzējums.  >>>>>

0 likes no responses
18/07/18 Ārzemju pieredze , Recenzijas

Muša un zilonis jeb laiks gaidīt. Par Karla Saksa izrādi “Stāvoklis un dizains” festivālā “Laiks dejot”

Muša un zilonis jeb laiks gaidīt.  Par Karla Saksa izrādi “Stāvoklis un dizains” festivālā “Laiks dejot”
Print pagePDF page

Sintija Siliņa

Kopš 2018. gada 6. jūnija mans festivāla “Laiks dejot” lozungs (kurš manā izpratnē ekvivalents ar tā nosaukumu) transformējies “laiks rakstīt recenziju”, “laiks rakstīt recenziju” – dubultā formulējumā vismaz reizi dienā iekšupvērsti dzirdamā atskaņojumā. Man negribas pāragri no mušas izpūst ziloni vai reversēti atainot pieredzēto, tāpēc pacietīgi gaidu, kad varēšu noformulēt sakāmo, kurā būtu apjaušama gan mušas, gan ziloņa klātbūtne vienlaicīgi visos stāvokļos un dizainos. Man arī ļauj gaidīt. Labs nāk ar gaidīšu. Gudrais gaida. Kas gaida, tas sagaida. Kas māk gaidīt, tas iegūst. Līdz atvieglojošajam “lūdzu!”. >>>>>

0 likes no responses
09/07/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Jūnija beigās kādreizējā Lādezera kultūras namā (ēka pašreiz pilda skolas funkcijas) horeogrāfe un dejotāja Alise Putniņa iepazīstināja klātesošos ar savu topošo solo izrādi “Klēpis”. Pasākums notika projekta “Kāda deja der laukiem?” ietvaros, kura mērķis ir paplašināt laikmetīgās mākslas auditoriju un veidot iekļaujošu pieredzes apmaiņas platformu. Alises Putniņas izrāde bija cikla otrais pasākums.

Topošās izrādes nosaukums neizbēgami vedina uz domām par sievieti – ne tikai bioloģiskā nozīmē, bet arī kā kultūrā pastāvošu nozīmju kopumu. Pēc horeogrāfes vārdiem, darba iecere ir “atspoguļot valdošos priekšstatus un faktus par sievieti mūsdienu sabiedrībā”, tostarp sievietes “trauslumu, skaidrību, spēku, pašpietiekamību, bēgšanu, neziņu, atkarību, pakļaušanos un mieru”1.Līdz ar to divi galvenie jautājumi varētu būt: kādā veidā šīs dažādās izpausmes tiek atpazītas un marķētas kā “sievietei” raksturīgas un ko šāds sievietes stāvokļu, priekšstatu un faktu apkopojums parāda? Pirmais jautājums ir metodoloģisks, otrais – politisks. >>>>>

0 likes no responses
Meklēšana
Pasākumu kalendārs
December 2018
M T W T F S S
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31EC
January 2019
M T W T F S S
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031EC
PAR BALETU
dance.lv
SADARBOJAMIES

dance.lv

dance.lv

dance.lv

dance.lv