JOURNAL.DANCE.LV

Recenzijas

Recenzijas

18/07/18 Ārzemju pieredze , Recenzijas

Muša un zilonis jeb laiks gaidīt. Par Karla Saksa izrādi “Stāvoklis un dizains” festivālā “Laiks dejot”

Muša un zilonis jeb laiks gaidīt.  Par Karla Saksa izrādi “Stāvoklis un dizains” festivālā “Laiks dejot”
Print pagePDF page

Sintija Siliņa

Kopš 2018. gada 6. jūnija mans festivāla “Laiks dejot” lozungs (kurš manā izpratnē ekvivalents ar tā nosaukumu) transformējies “laiks rakstīt recenziju”, “laiks rakstīt recenziju” – dubultā formulējumā vismaz reizi dienā iekšupvērsti dzirdamā atskaņojumā. Man negribas pāragri no mušas izpūst ziloni vai reversēti atainot pieredzēto, tāpēc pacietīgi gaidu, kad varēšu noformulēt sakāmo, kurā būtu apjaušama gan mušas, gan ziloņa klātbūtne vienlaicīgi visos stāvokļos un dizainos. Man arī ļauj gaidīt. Labs nāk ar gaidīšu. Gudrais gaida. Kas gaida, tas sagaida. Kas māk gaidīt, tas iegūst. Līdz atvieglojošajam “lūdzu!”. >>>>>

0 likes no responses
09/07/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Jūnija beigās kādreizējā Lādezera kultūras namā (ēka pašreiz pilda skolas funkcijas) horeogrāfe un dejotāja Alise Putniņa iepazīstināja klātesošos ar savu topošo solo izrādi “Klēpis”. Pasākums notika projekta “Kāda deja der laukiem?” ietvaros, kura mērķis ir paplašināt laikmetīgās mākslas auditoriju un veidot iekļaujošu pieredzes apmaiņas platformu. Alises Putniņas izrāde bija cikla otrais pasākums.

Topošās izrādes nosaukums neizbēgami vedina uz domām par sievieti – ne tikai bioloģiskā nozīmē, bet arī kā kultūrā pastāvošu nozīmju kopumu. Pēc horeogrāfes vārdiem, darba iecere ir “atspoguļot valdošos priekšstatus un faktus par sievieti mūsdienu sabiedrībā”, tostarp sievietes “trauslumu, skaidrību, spēku, pašpietiekamību, bēgšanu, neziņu, atkarību, pakļaušanos un mieru”1.Līdz ar to divi galvenie jautājumi varētu būt: kādā veidā šīs dažādās izpausmes tiek atpazītas un marķētas kā “sievietei” raksturīgas un ko šāds sievietes stāvokļu, priekšstatu un faktu apkopojums parāda? Pirmais jautājums ir metodoloģisks, otrais – politisks. >>>>>

0 likes no responses
03/07/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Patiesīgums. Par festivālu “Laiks dejot 2018”

Patiesīgums. Par festivālu “Laiks dejot 2018”
Print pagePDF page

Marija Zenčenkova

Šoreiz viss bija citādi. Ziniet, kā? Bez sākuma un bez beigām. Mēģinot izskaidrot sev šīs sajūtas, jo fiziski jau katrs festivāla darbs beidzās kā pienākas – ar paklanīšanos, aplausiem un ziediem –, es paliku ar vienu vienīgu atslēgvārdu – patiesīgums. Stāstu, kustību, vārdu, ideju, domu, emociju, faktu, skatienu, ieceru patiesīgums, kas savukārt var būt jebkāds – amizants, neērts, satriecoši skaists, vienkāršs, dziļš, tiešs, smalks, sarežģīts, saistošs, īsāk sakot – dzīvs. Jā – tieši tā! Katra performance kā dzīve, pasniegta uz skatuves. Dzīve kā process, kas patiesībā nekad nebeidzas, bet tikai transformējas. Mani pārsteidza šī atklāsme, un galvā skanēja: “Beidzot!” Beidzot deja ir pamanījusi savus skatītājus un neskatās uz tiem no augstāka pakāpiena, beidzot ir pieņēmusi un parādījusi pasaulei arī savus trūkumus un nepilnības, beidzot auditorijā bija ne tikai horeogrāfi un dejotāji, bet arī nekad neredzētas, nepazīstamas sejas, beidzot mēs – skatītāji un mākslinieki – esam mainījušies.

Es gribu atzīmēt faktu, ka ir mainījusies abpusējā attieksme – it kā starp skatītājiem un māksliniekiem būtu nobrukusi neredzama siena, kura vairs netraucē saprasties; ir palikusi tīra māksla, kuru vēl vairāk gribas apbrīnot un pētīt.

>>>>>

0 likes no responses
27/06/18 Skatītāji raksta

Viss ir iespējams. Par LKA Laikmetīgās dejas dimplomdarbiem

Viss ir iespējams. Par LKA Laikmetīgās dejas dimplomdarbiem
Print pagePDF page

Mārtiņš Sprūds, horeogrāfs un topošais režisors

Gandrīz veselu nedēļu – no 14. līdz 20. maijam – ilga ceļojums caur Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas studentu, 12 jaunās paaudzes laikmetīgās dejas horeogrāfu mācību procesā radītajiem darbiem. Tās dažas no izrādēm, kurās man bija iespēja būt, radīja vēlmi dalīties šī piedzīvojuma atmiņās.

>>>>>

0 likes one response
14/05/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Noturēt fokusu. Par deju grupas “Ritms” izrāžu vakaru “Interpretācijas”

Noturēt fokusu. Par deju grupas “Ritms” izrāžu vakaru “Interpretācijas”
Print pagePDF page

Marija Zenčenkova

Es nezināju, ko eju skatīties, jo vārdā “interpretācija” slēpjas tik daudz. Tikai zināju, ko es gribu – redzēt Deju. Šoreiz bez vērtēšanas, analizēšanas un jautājumiem. Atklāti sakot, man patiešām gribējās pārspīlēti romantiski pavadīt vakaru – just deju un uzņemt to caur vibrācijām, skaņām un gaismām, caur kustību virknēm, izslēdzot visu pasauli no savas uztveres. Jāatzīst, man tas sanāca, bet daļēji.

Man ļoti paveicās, es sēdēju blakus diviem izciliem skatītājiem. Viens – pie kreisās rokas – ik pa brīdim, neatraujot acis no skatuves, čukstēja “Kā man patīk!”, kamēr otrs labajā pusē nodemonstrēja simt un vienu veidu, kā nemanāmi žāvāties un ar visu savu “es” izrādīt vislielāko garlaicību pasaulē. Kaut kur vakara vidū, pamanot šo kontrastu, arī pārplīsa mans romantiskais burbulis un filozofs manā galvā neizturēja…

>>>>>

0 likes no responses
02/05/18 Recenzijas

Klasiskajām lomām ar līkumu. Par cirka izrādi bērniem “Citroni un medus”

Klasiskajām lomām ar līkumu. Par cirka izrādi bērniem “Citroni un medus”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Latvijas simtgadē skolēnu somas tiek pildītas ne tikai ar burtnīcām un grāmatām, bet arī ar citroniem un medu1. Šī kombinācija, kas sākotnēji izklausās pēc pretgripas līdzekļa, ir garšas sajūtās balstīta metafora savstarpējo attiecību dinamikai. Lai tās galējie stāvokļi neliktos pārāk skābi/šķebīgi saldi, atslēgas vārds ir pareizā proporcija jeb “zelta vidusceļš”. Tas tiek ievērots arī izrādes angļu nosaukumā “Liquorice and Lemons”, vienīgi lakricas konfektes Latvijā nav tik iecienītas, tāpēc izrādes veidotāji nosaukuma latviskajā versijā tās nomainījuši ar “medu”. Tā, bez šaubām, ir arī daudz veselīgāka alternatīva.

Cirka izrāde “Citroni un medus” ir dzīvespriecīga un patiešām smieklīga (tajā bez cirka elementiem ir arī deja, dziesma, muzicēšana, teātris un spēle). Priekšnesuma pamatā ir ikdienišķas situācijas, kuras varētu būt piedzīvojis katrs izrādes skatītājs – arī bērni tās atpazīst bez grūtībām. Cirka mākslinieki Grēte Grosa (Igaunija) un Juha Mati Eskelinens (Somija) izspēlē nelielas mizanscēnas, kurās sadzīviski vienkāršais saturs pretstatīts fiziski sarežģītajam izpildījumam, pārsteidzot un sajūsminot skatītājus.

>>>>>

0 likes no responses
03/04/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Kad atmiņas (aiz)kustina. Par laikmetīgās dejas izrādi “Memor”

Kad atmiņas (aiz)kustina. Par laikmetīgās dejas izrādi “Memor”
Print pagePDF page

Laura Lapiņa

Domājot par horeogrāfes Agates Bankavas izrādi “Memor”, man atausa prātā viena no somu mākslinieka Peko Koskinena* idejām, kā domāt par sev interesējošiem jautājumiem un tēmām mākslā un dzīvē kopumā. Peko Koskinens pauž uzskatu, ka vispirms vienmēr vajag domāt par pašu ideju/tēmu, darboties vispirms tikai ar to, nekoncentrējoties uzreiz uz konkrētu mediju vai mākslas veidu, lai sevi neierobežotu. Un tikai, kad ideja ir jau daudz skaidrāk izstrādāta, atrast tai vispiemērotāko mediju vai mākslas veidu.

Saistībā ar “Memor” šo Peko Koskinena ierosinājumu apgriezu kājām gaisā, jautājot sev – kāpēc laikmetīgā deja ir/nav piemērots mākslas veids, lai runātu par atmiņām? Diezgan ātri secināju, ka tā ir ļoti piemērots veids/medijs.

>>>>>

0 likes no responses
28/03/18 Ārzemju pieredze , Recenzijas

Tā, lai būtu skaidrs. Par “Premiere” uzvarētāju izrādēm ĢIT

Tā, lai būtu skaidrs. Par “Premiere” uzvarētāju izrādēm ĢIT
Print pagePDF page

Agnese Bordjukova

Kad facebook pasākumu sarakstā ieraugu 1. marta notikumu Ģertrūdes ielas teātrī – divas igauņu dejas programmas “Premiere” izrādes laureātes –, uzreiz nodomāju, ka jāiet skatīties. Manā galvā igauņu dejas veidotāji vienmēr radījuši neatkarīgu, iekšēji brīvu mākslinieku iespaidu. Tādu, kas labi orientējas laikmetīgās skatuves mākslas tendencēs un izteiksmes līdzekļu daudzveidībā. Tāpēc, ka esam kaimiņvalstis, pastāv tendence salīdzināt arī abu valstu dejas procesus. Nezinu, vai ir vajadzība to darīt, tomēr ir skaidrs, ka līdz šim, izņemot atsevišķus gadījumus, latviešu dejotāji ar igauņu dejotājiem sadarbojušies maz. Objektīvi skatoties, Igaunijā ir mazliet vairāk dejas festivālu, vairāk dejas augstskolu, regulārāk notiek ikgadējās dejas skates; ir dejas māja (telpas radīšanai un rādīšanai), un jau vairākus gadus ir arī atbalsta programma jauniem horeogrāfiem.

Igaunijā izveidotās platformas “Premiere” mērķis ir piedāvāt nesen izglītību ieguvušiem horeogrāfiem – tiem, kuri tikai uzsāk savu karjeru dejas izrāžu veidošanā un vēlas ienest jaunas vēsmas nozarē – iespēju iepazīstināt plašāku auditoriju ar savu māksliniecisko vīziju, izveidojot augstas kvalitātes debijas dejas izrādi. Programma “Premiere” talantīgiem horeogrāfiem piedāvā atbalstu visa procesa garumā – no profesionālas dejas izrādes izveidošanai līdz tās pieejamībai uz starptautiskām skatuvēm.

>>>>>

0 likes no responses
20/03/18 Dance.lv recenzijas , Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Princeses vieta. Par dejas izrādi bērniem “KASTE notiek?”

Princeses vieta. Par dejas izrādi bērniem “KASTE notiek?”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Uz dejas izrādi “KASTE notiek?” devos kopā ar divām pirmklasniecēm. Izrāde notika festivāla “Eju meklēt” ietvaros, un uzreiz jāpiebilst, ka tās nosaukumam nav nekāda sakara ar populāro bērnu televīzijas raidījumu “Kas te? Es te!”. Vismaz mums tā likās.

Izrādes sākumā mēs redzam princi, kurš lūkojas muzikālajā lādītē, un princeses, kuras dejo lādītes mūzikas pavadījumā. Sanāk, ka princeses tur dzīvo, proti, izrādes gadījumā – viņas dzīvo kartona kārbās. Kārbu ir daudz, un princešu ir daudz (kopā septiņas). Princis ir viens, un viens ir viņa skatiens, kas aptver princeses, kastes un skatuvi kopumā, un tas jau šķiet mazliet aizdomīgi, bet nekas, skatāmies tālāk.  >>>>>

0 likes no responses
27/02/18 Ārzemju pieredze , Dance.lv recenzijas , Recenzijas

#bodymatters jeb #ķermenimirnozīme. Par Bena J. Rīpes jaunāko izrādi “Carne Vale!”

#bodymatters jeb #ķermenimirnozīme. Par Bena J. Rīpes jaunāko izrādi “Carne Vale!”
Print pagePDF page

Sintija Siliņa

Mūsu saruna neizpaliek bez haštagiem. Laikmeta apzināšanās, esošā ekonomiskā, politiskā un sociālā klimata izvērtēšana, jautājumi par šodienas attiecībām ar aizgājušo un turpmāko, par sabiedrībā aktuāliem procesiem un vērtību pārdefinēšanu. Tam vajadzētu būt atskaites punktam, lai laikmetīgo mākslu varētu saukt par laikmetīgu. Tostarp laikmetīgo deju.

Saruna ar Benu (Ben J. Riepe kompānijas horeogrāfu) notiek tad, kad es jau esmu noskatījusies “Carne Vale!”. Pirmizrāde piedzīvota 2017. gada novembrī, savukārt šī gada februāra pirmajā nedēļas nogalē iestudējums nebūt ne nejauši priekšvēsta ikgadējā Diseldorfas karnevāla startu (jā, tāds te notiek vēl arvien). Tā kā nekas cits sakarīgs Diseldorfā (kur arī rezidē kompānija) nenotiek, es nolemju izrādi skatīties abus vakarus. Un tad, protams, ienāk prātā, ka varētu jau izmantot gadījumu salīdzināt. Vai pavērot savu uztveri. Vai skatītāju un izpildītāju savstarpējo interakciju un to, kā tā maina izrādes intensitāti. Taču salīdzināšanas koncepts izpaliek tai brīdī, kad sarunā ar horeogrāfu viens otram atgādinām, ka dejas brīnumainākais lielums ir mirklis. Dejas izrādes ir un tām vajadzētu būt dzīvām (ko nodrošina dejotāji, kā arī skatītāju līdzdalība), bet neizplūdušām virzienā un saturā (kas ir horeogrāfa darbs).

>>>>>

0 likes no responses
Meklēšana
Pasākumu kalendārs
August 2018
M T W T F S S
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031EC
September 2018
M T W T F S S
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
PAR BALETU
dance.lv
SADARBOJAMIES

dance.lv

dance.lv

dance.lv

dance.lv