JOURNAL.DANCE.LV

Recenzijas

Recenzijas

24/01/18 Dance.lv recenzijas , Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Kas notika ar horeogrāfiju “Gaismas rakstos”?

Kas notika ar horeogrāfiju “Gaismas rakstos”?
Print pagePDF page

Sintija Siliņa

Prologs

Komponista, pedagoga un bijušā kolēģa Andra Dzenīša feisbuka siena visai bieži uzsprāgst. Viedokļu dēļ. Par ko? Pārsvarā par kultūras notikumiem tepat mājās. Šis, manuprāt, nenovērtējami svarīgais process dalīties ar pieredzēto un neizbēgami vērtējot to (protams, rēķinoties, ka cyberbulling pavadīts), manuprāt, ir ļoti svarīgs savstarpējas informācijas apmaiņas resurss. Cerams. Ka aizķeras, ka tomēr, varbūt, iespējams, kaut kur kādā paralēlā savā uztverē arī pretējs viedoklis ir tiesīgs būt, un pat bez “būt vai nebūt”. Tāpēc nevarēju neievērot daudzas sāpīgi samilzušas problēmas, kuras likumsakarīgi arī uzsprāga pagājušās brīvdienās uz iepriekš minētās sienas. Šoreiz par Latvijas valsts simtgades atklāšanas multimediālo izrādi “Gaismas raksti”. Komentāru jūrā, ļoti strupi kopsavelkot vispārējo pēcgaršu, ir izteikta sajūsma par nenoliedzami izcilo muzikālo sniegumu (visās izpausmēs, gan kompozīcijas, gan izpildījuma plāksnēs), scenogrāfiju un tehnoloģijām, kā arī sašutums par režiju un horeogrāfiju. Par horeogrāfiju pat nav sašutums, bet dominējošs “meh” un “nē”. >>>>>

0 likes no responses
14/12/17 Dance.lv recenzijas , Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Atmiņas par „Memor”

Atmiņas par „Memor”
Print pagePDF page

Kristīne Brīniņa

Pirms rakstu par izrādi „Memor”, vēlos dalīties personīgās pārdomās par darba autori, mākslinieci Agati Bankavu. Man ir bijusi brīnišķīga pieredze strādāt ar Agati projekta „Dejpunkts” ietvaros. Tā laikā es iepazinu viņas vienkāršo pieeju darbam – neko nesarežģīt, ieraudzīt to, ko vide piedāvā un saprast, ko viņa kā māksliniece ar to vēlas iesākt. Man ir radies priekšstats, ka Agate drosmīgi seko savai izvēlei, nedomājot „pareizi / nepareizi” kategorijās. Viņa uzticas pieņemtajiem lēmumiem, kuros viņa iegulda daudz darba. Es viņu asociēju ar frāzi „Dari viegli, pat, ja tas prasa smagu darbu!” Novēroju, ka Agate izvairās runāt par savām izrādēm. Viņa nevēlas ielikt radošo darbu konkrētā rāmi, tādejādi ar savu viedokli iespaidojot skatītāja uztveri. Indivīda brīvo interpretācijas lauku viņa mēģina neaizskart. Agate kā neatkarīga horeogrāfe darbojas trešo gadu. Šajā neilgajā laikā viņa skatītājiem piedāvā jau savu piekto dejas izrādi. Uz „Memor” pirmizrādi 24.novembrī ierodos arī es. >>>>>

0 likes no responses
13/12/17 Dance.lv recenzijas , Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Dievmāte ringā. Par izrādi “Divotne”

Dievmāte ringā. Par izrādi “Divotne”
Print pagePDF page

Jana Kukaine
Par dejas izrādi “Divotne” var domāt dažādi – kā par sievietes iekšējo sarunu pašai ar sevi, intīmu autobiogrāfisku stāstījumu, mātišķības pieredzes emocionālo reģistru vai metaforisku pētījumu par attiecībām starp māti un meitu. Atšķirīgi interpretācijas virzieni tiek iezīmēti jau izrādes pirmajā ainā, kas sākotnēji atgādina klasisko sižetu “Madonna ar bērnu” – viena dejotāja tur rokās otru, skatītājam atklājot tikai abu augumu siluetus. Grūtniecības metafora vai varbūt mēma konfrontācija ar savas “iepriekšējās dzīves” zaudējumu, ko nevilšus piedzīvo katra sieviete pēc pirmā bērna piedzimšanas? Šajā sastinguma mirklī dejotājas Agatas Bankavas mati ir vienīgais kliedzošais elements ar teju skulpturālām kvalitātēm. Viss, kas seko pēc tam, ir šī sastinguma ārdīšana, “mātes ar bērnu” ikoniskā tēla demontāža. Tā izvēršas spriedzes pilnā, ķermeniskā cīņā, kas mijas ar maiguma, atslābuma un līdzsvara brīžiem. Attiecību līkne svārstās starp noliegumu un pieņemšanu, paššaustīšanu un iejūtību, apjukumu un mērķtiecību.

>>>>>

0 likes no responses
12/12/17 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Nospēlē manu simfoniju. Par Agates Bankavas izrādi “Memor”

Nospēlē manu simfoniju. Par Agates Bankavas izrādi “Memor”
Print pagePDF page

Ilva Lorence

Katru reizi uz dejas izrādi eju ar satraukumu. Ko jaunu horeogrāfs būs izdomājis, ko vēlēsies pateikt ar savu darbu pasaulei un vai es to spēšu nolasīt? Šie ir jautājumi, kas maldās galvā pirms izrādes sākuma. Informācija par gaidāmo izrādi bieži vien ir skopa, bet gadās arī tā, ka informācijas ir par daudz un tas traucē atbrīvoties un pilnībā saslēgties ar uz skatuves redzamo darbību, jo ir jau radušies priekšstati, kādai izrādei vajadzētu būt. Vēl izrādē piedzīvotās sajūtas atšķiras atkarībā no tā, vai spēju atslābināties un baudīt notiekošo vai arī esmu tik aizņemta ar simbolu, kustību skaidrošanu, ka nespēju uztvert izrādi kā vienotu kopumu, un, tā teikt, teātra maģija man iet gar degunu. Varbūt problēma ir manī, ka tik izmisīgi vēlos visu saprast un racionāli izskaidrot, kaut apzinos, ka tas nav iespējams, it īpaši dejas izrādēs; vai arī mākslinieka domu pavediens kaut kur ir pārtrūcis, un ainu virkne tā arī neiegūst kādu jēdzienisku nozīmi. Šādas pārdomas radās dienu pēc “Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas, kad Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) notika pirmizrāde Agates Bankavas jaunākajam darbam “Memor”. >>>>>

0 likes no responses
01/12/17 Ārzemju pieredze , Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Ko atcerēties no dejas? Par Sašas Valcas izrādi “Kreatur”

Ko atcerēties no dejas? Par Sašas Valcas izrādi “Kreatur”
Print pagePDF page

Linda Krūmiņa

ķermenis / triloģija / kustonis / kokons / tērpi
vai maz atceries deju / deja? / atmiņā / ķermenī / mantojums
nekas jauns / banāls / skatiens / reakcija / atceries

Atmiņa ar mums izstrādā dīvainus trikus, sapludinot realitāti ar sapņiem, ilūzijām, vēlmēm, piepilinot vienam no jaunajiem savienojumiem pārliecības devu, savukārt citam – šaubu. Šī gada septembra beigās man bija iespēja redzēt vācu horeogrāfes Sašas Valcas (Sasha Waltz) izrādi “Kreatur”, kas tika demonstrēta festivālā “Romaeuropa” Romā. Kad šodien atminos par izrādi, prātā uzplaiksnī dažādi attēli un ainas, arī tādas, kas ir norisinājušās citā laikā un vietā. Domāju – kas bija svarīgākais no izrādes? Kāds iespaids, doma ir palikuši līdz šodienai? Vai šīs atstātās pēdas ir sekas, ko izrādes veidotāji bija vēlējušies un plānojuši? Un kas būtu jāatceras par deju – vēstījums, sajūta, atmosfēra, kustību sekvences?

>>>>>

0 likes no responses
29/11/17 Ārzemju pieredze , Balets , Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Vai Tu esi Context ’ ā?

Vai Tu esi Context ’ ā?
Print pagePDF page

Olga Dolina* par dalību starptautiskajā laikmetīgās horeogrāfijas festivāla “Context. Diana Vishneva 2017” Dejas kritikas laboratorijā

Dažreiz tomēr izdodas piedzīvot īstos “sakrita zvaigznes” brīžus. Pamosties vienā drēgnā novembra rītā, saprotot, ka Latvijas kultūras festivālu burzma ir sen norimusi, bet tu joprojām vēlies ko vairāk, kā ikdienišķu rutīnu. Turklāt es pamodos ar apzinātu vēlmi pēc kādas megapoles enerģijas, prātojot, cik labi tagad būtu “aizlaist” uz Maskavu vai Pēterburgu, jo sen nav piedzīvots sirdij tuvās kaimiņvalsts kolorīts ar patīkamo maldīšanos skaistāko muzeju koridoros un metro līkločos. >>>>>

0 likes no responses
17/11/17 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas , Skatītāji raksta

“Nebijāt? Paši vainīgi!” Par izrādi “33”

“Nebijāt? Paši vainīgi!” Par izrādi “33”
Print pagePDF page

Marija Zenčenkova*

3. novembrī, apvienojot pirmizrādi ar savas dzimšanas dienas svinībām, horeogrāfe Līga Liberte prezentēja dejas cienītājiem savu jauno darbu “33”. Kā atzīmē pati māksliniece, viņas izrādes ir autobiogrāfiskas, un šis fakts neapšaubāmi arī ir iemesls, kāpēc tās ir tik spēcīgas, spilgtas, izteiksmīgas – neatdalāmas no autores. Arī “33” ir kā retrospekcija horeogrāfes dzīvē, no bērnības līdz šīm dienām. Nav obligāti jāpazīst Līga Liberte personīgi, lai ieraudzītu patieso viņu. Viņas izrādes ir viņa pati. Pēc noskatīšanas gan paliek sajūta, ka lielākā daļa skatītāju gribētu iepazīties ar horeogrāfi tuvāk, jo tā enerģētika, ar kuru viņa dalās, rezonē cilvēkos, satuvina, veido personiskas asociācijas, ver vaļā atmiņas un nekad neatstāj cilvēkus vienaldzīgus. Viņa iedvesmo. >>>>>

0 likes no responses
12/10/17 Recenzijas

Katram savu visumu. Par izrādi “Dzirdi mani”

Katram savu visumu. Par izrādi “Dzirdi mani”
Print pagePDF page

Ilva Lorence

Drēgnā trešdienas pēcpusdienā, 4. oktobrī, spītējot vētrām, peļķu jūrām un vēlmei palikt mājās segā ietītai, dodos uz Eduarda Smiļģa Teātra muzeju, kur Agnese Bordjukova skatuves mākslas festivāla “Patriarha rudens” ietvaros izrāda savu dejas izrādi “Dzirdi mani”. Ar Agnesi kopā dejo Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas “Laikmetīgās dejas māksla” 2. kursa studentes Anush Cvetkova, Jana Jacuka, Sabīne Neilande, Ksenija Simanova, Līga Ūbele un Dana Zvonarjova. Kā pieteikts programmā, izrāde pēta tās ķermeņa daļas, kuru procesi nav ieraugāmi uzreiz, jo norit zem ādas – locītavās, starp orgāniem, balss veidošanās mehānismā. Dejotāji individuālā izpētē cenšas pietuvoties šai telpai, to iepazīt un saklausīt, kā skan paša ķermenis.

>>>>>

0 likes no responses
21/09/17 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Poētiski apokaliptiska kustību ainava. Par izrādi “24 h miega”

Poētiski apokaliptiska kustību ainava. Par izrādi “24 h miega”
Print pagePDF page

Agnese Bordjukova                                       

8. septembra vakars, nedaudz pēc plkst. 20:00. Rīgas ielās jau tumšs. Es dodos skatīties Kristīnes Brīniņas darbu “24 h miega”, kas tiek demonstrēts festivāla “Homo Novus” ietvaros. Kā norises vieta minēta “Fobo” darbnīca Šarlotes ielā 18a. Sazīmējusi kartē aptuveno atrašanās vietu un paļaujoties uz savām orientēšanās spējām, droši dodos uz izvēlēto galamērķi. Ik pa laikam man galvā iezogas šaubīgas domas: vai dodos pareizā virzienā? Vai esmu atbilstoši aprēķinājusi gājienam nepieciešamo laiku? Apskatos pulkstenī – viss kārtībā, laika vēl gana – un turpinu ceļu.

>>>>>

0 likes no responses
14/09/17 Dance.lv recenzijas , Recenzijas

Ķermeņa pieredze festivālā “Homo Novus 2017”

Ķermeņa pieredze festivālā “Homo Novus 2017”
Print pagePDF page

Dita Jonīte

Laikmetīgajā teātrī nav iespējams novilkt striktas robežas ne starp skatuves mākslas žanriem, ne iesaistīto mākslinieku atbildības sfērām. Precīzi šādu pieredzi allaž piedāvājis arī festivāls “Homo Novus”. Tāpēc es kā dejas kritiķe no šā gada festivāla programmas izvēlējos tos notikumus, kuri mani visvairāk ieintriģēja. Un tiešām, pat ja izvēlētās četras izrādes – “Patētiskā. Par redzamo valodu”, “Perfektais migrants”, “Dzirdi” un “Runā!” – nebija burtiski saistītas ar deju un kustību, kopumā festivālu piedzīvoju ļoti ķermeniski.

Visharmoniskākā pieredze ķermenim bija festivāla atklāšanas izrādē “Patētiskā. Par redzamo valodu”. Iespējams, arī tādēļ, ka māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo bijusi iespēja veidot tādu teātri, kādu viņi redz bez sadarbības ar režisoru un horeogrāfu. Es nevaru izskaidrot, kāpēc tieši par šo aspektu izrādes laikā domāju visvairāk, jo teātrī līdz šim nekad nav radušās aizdomas, ka viņi kā mākslinieki būtu bijuši apspiesti vai ierobežoti. Drīzāk otrādi – nereti šķitis, ka bez viņu radītās pasaules ainas (teātra jeb skatuves telpas) mums nāktos piedzīvot pilnīgi citus stāstus. No vienas puses, Dzudzilo radītais izrādes vizuālais ietērps šķitis pašpietiekams, bet no otras – izrādei piešķīris jēgas jaudu. Savukārt festivāla ietvaros radītais darbs bez vārdiem, vien ar vizuāliem izteiksmes līdzekļiem ilustrējot Pētera Čaikovska 6. simfoniju, mēģināja izstāstīt noteiktu garīgu pieredzi.

>>>>>

0 likes no responses
Meklēšana
Pasākumu kalendārs
February 2018
M T W T F S S
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728EC
March 2018
M T W T F S S
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
PAR BALETU
dance.lv
SADARBOJAMIES

dance.lv

dance.lv

dance.lv

dance.lv