Laura Lapiņa
Domājot par horeogrāfes Agates Bankavas izrādi “Memor”, man atausa prātā viena no somu mākslinieka Peko Koskinena* idejām, kā domāt par sev interesējošiem jautājumiem un tēmām mākslā un dzīvē kopumā. Peko Koskinens pauž uzskatu, ka vispirms vienmēr vajag domāt par pašu ideju/tēmu, darboties vispirms tikai ar to, nekoncentrējoties uzreiz uz konkrētu mediju vai mākslas veidu, lai sevi neierobežotu. Un tikai, kad ideja ir jau daudz skaidrāk izstrādāta, atrast tai vispiemērotāko mediju vai mākslas veidu.
Saistībā ar “Memor” šo Peko Koskinena ierosinājumu apgriezu kājām gaisā, jautājot sev – kāpēc laikmetīgā deja ir/nav piemērots mākslas veids, lai runātu par atmiņām? Diezgan ātri secināju, ka tā ir ļoti piemērots veids/medijs.