JOURNAL.DANCE.LV

Laikmetīgā deja Latvijā

Laikmetīgā deja Latvijā

09/10/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Labākās mantiņas vīriešiem. Par izrādi “Bez piecām minūtēm decembris”

Labākās mantiņas vīriešiem. Par izrādi “Bez piecām minūtēm decembris”
Print pagePDF page

Anna Tata*

Laikmetīgā deja ir kā vīns – izvēle, kuru vīnu ņemt, vienmēr ir sarežģīta, it īpaši, ja tikko esi pievienojies vīna un dzīves baudītāju klubiņam. Vecums, cena, šķirne – šie ir tikai daži kritēriji, pēc kuriem var izvēlēties sev tīkamāko un labāko. Līdzīgi ar laikmetīgo deju – ja neesi sens baudītājs, pirmajā reizē var trāpīties arī skābais Cabernet Sauvignon, kas tikai pēc gadiem kļūst par iecienīto Cabernet Sauvignon.
Ne visiem arī zināms senais noslēpums, ka tas dārgākais ne vienmēr ir tas labākais. Par reklāmas ziņā vērienīgiem dejas notikumiem kritiķi rakstīt vairās. Ne vienmēr solītais tiek piepildīts. Šajā rakstā nevēlos pelt vai noniecināt māksliniekus. Drīzāk vēlos uzdot jautājumus, kas, redzot izrādi, radušies, ne tikai no mākslinieciskās, bet arī mārketinga, producēšanas puses. Tā teikt, vēlreiz pārjautāju, no kā māja sastāv un vai apmetums reizēm nekļūst svarīgāks par balstiem.  >>>>>

0 likes no responses
24/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Eksperiments: kā radīt sevī pārtapšanas telpu. Par divām “Homo Novus” izrādēm

Eksperiments: kā radīt sevī pārtapšanas telpu. Par divām “Homo Novus” izrādēm
Print pagePDF page

Laura Lapiņa

Sāku rakstīt par divām festivāla “Homo Novus” izrādēm – “Noktirni” un “Pārtapšanas telpām” – un jau uzreiz no izrāžu apspriešanas pārgāju pie sevis – skatītājas. Un secināju, ka galu galā tam ir savs pavisam pamatots iemesls – mana pēdējā laika izrāžu skatīšanās pieredze, kurā aizvien lielāku lomu piešķiru sev pašai.

Jau pirms pāris gadiem Kultūras akadēmijā mana tā brīža pasniedzēja, laikmetīgās dejas kritiķe un dramaturģe Inta Balode mūs, studentus, teorētiski apgaismoja, ka vislabākais skatītājs ir “tabula rasa” – kā balta lapa. Tieši tādā stāvoklī skatītājs esot visatvērtākais izrādei. Praksē to kā izšķiroši būtisku nosacījumu, iespējams, vislabākajai izrādes baudīšanas pieredzei esmu apzinājusies salīdzinoši nesen. Savukārt apzināti eksperimentējusi – pagaidām tieši ar šīm divām izrādēm. >>>>>

0 likes no responses
10/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Bioķīmisko kalkulatoru deja. Par izrādi “Future Freak”

Bioķīmisko kalkulatoru deja. Par izrādi “Future Freak”
Print pagePDF page

Mārtiņš Sprūds

Jau ilgstoši esmu meklējis neparastas laikmetīgās dejas izrādes. Šoreiz veiksmīgā kārtā izdevās nokļūt uz laikmetīgās dejas izrādes “Future Freak” pirmizrādi. Esmu patiesi pārsteigts un priecīgs redzēt uz skatuves nu jau leģendārā dejotāja un horeogrāfa Andra Kačanovska sadarbību ar jaunās paaudzes horeogrāfi Agati Bankavu, kura ne reizi vien ir pierādījusi Latvijas skatītājiem savu neparasto māksliniecisko stilu.

Future Freak” daļēji ir radīta, izmantojot profesora Juvala Noa Harari sarakstīto grāmatu “Homo Deus: A Brief History of Tomorrow”. Tūkstošiem gadu visu veidu autoritātes ir mēģinājušas izzināt cilvēkus, lai saprastu, kas īsti notiek ar mūsu domām – kā mēs domājam, ko mēs domājam, ko mēs jūtam -, bet nevienam pilnā mērā nav izdevies to panākt. Profesors Harari savā grāmatā definē cilvēka vai cita zīdītāja ķermeni kā bioķīmisku kalkulatoru, kas, izsverot mūsu iespējas un sajūtas, rezultātā sniedz informāciju, kas noved mūs pie darbības vai lēmuma pieņemšanas. >>>>>

0 likes no responses
04/09/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Mūžīga kā jūra. Par izrādi “Future Freak”

Mūžīga kā jūra. Par izrādi “Future Freak”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Mēģinājums modelēt nākotni ietver kritisku refleksiju par tagadni, tās aktualitāšu, ilgtspējas un dzīves formu izvērtējumu, bez kura jebkurš futūristisks apgalvojums – pat ja tā saturs ir tikai hipotētisks – kļūst bezjēdzīgs. Citiem vārdiem, nākotnes vīzija ir šī brīža attēls kādā pārspīlētā un eksaltētā veidā. Arī laikmetīgās dejas izrādē “Future Freak”, ko veidojoši Agate Bankava un Andris Kačanovskis (abi ir gan horeogrāfijas autori, gan izpildītāji), nākotnes iztēlošanās kļūst iespējama, pateicoties noteiktam tagadnē aktuālam tematiskam lokam. Tiesa, pats nākotnes jēdziens paliek diezgan abstrakts, kādai noteiktai laika skalai nepiesaistīts redzējums.  >>>>>

0 likes no responses
20/08/18 Kultūrpolitika un infrastruktūra , Laikmetīgā deja Latvijā , Personības

Andris Kačanovskis: Dejas mākslinieki beidzot tiks redzēti

Andris Kačanovskis: Dejas mākslinieki beidzot tiks redzēti
Print pagePDF page

Kristīne Vītola

Please find the text in English below.

Gaidot pirmo Dejas balvu, kas tiks pasniegta 2019. gada pavasarī par sasniegumiem 2017. un 2018. gadā, mēs lūdzām žūrijas locekļiem pastāstīt par izaicinājumiem vērtēšanas procesā un savu personīgo ceļu uz deju. Šeit – laikmetīgās dejas eksperta Andra Kačanovska atbildes.  >>>>>

0 likes no responses
01/08/18 Kalendārs , Laikmetīgā deja Latvijā , Ziņas

Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja”

Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja”
Print pagePDF page

Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja” šogad risināsies no 5. līdz 11. augustam Rēzeknes novada Lūznavas muižā un tās apkārtnē. Festivāls notiks jau astoto gadu pēc kārtas un tajā līdzās dejas vides dejas performanču pirmizrādēm, kas ir festivāla īpašais fokuss, varēs skatīt dejas filmas, piedalīties nodarbībās un noskatīties vairākas latviešu un ārvalstu mākslinieku veidotas laikmetīgās dejas izrādes.  >>>>>

0 likes no responses
09/07/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”

Dzinējs. Par ieskatu Alises Putniņas topošajā izrādē “Klēpis”
Print pagePDF page

Jana Kukaine

Jūnija beigās kādreizējā Lādezera kultūras namā (ēka pašreiz pilda skolas funkcijas) horeogrāfe un dejotāja Alise Putniņa iepazīstināja klātesošos ar savu topošo solo izrādi “Klēpis”. Pasākums notika projekta “Kāda deja der laukiem?” ietvaros, kura mērķis ir paplašināt laikmetīgās mākslas auditoriju un veidot iekļaujošu pieredzes apmaiņas platformu. Alises Putniņas izrāde bija cikla otrais pasākums.

Topošās izrādes nosaukums neizbēgami vedina uz domām par sievieti – ne tikai bioloģiskā nozīmē, bet arī kā kultūrā pastāvošu nozīmju kopumu. Pēc horeogrāfes vārdiem, darba iecere ir “atspoguļot valdošos priekšstatus un faktus par sievieti mūsdienu sabiedrībā”, tostarp sievietes “trauslumu, skaidrību, spēku, pašpietiekamību, bēgšanu, neziņu, atkarību, pakļaušanos un mieru”1.Līdz ar to divi galvenie jautājumi varētu būt: kādā veidā šīs dažādās izpausmes tiek atpazītas un marķētas kā “sievietei” raksturīgas un ko šāds sievietes stāvokļu, priekšstatu un faktu apkopojums parāda? Pirmais jautājums ir metodoloģisks, otrais – politisks. >>>>>

0 likes no responses
03/07/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Recenzijas

Patiesīgums. Par festivālu “Laiks dejot 2018”

Patiesīgums. Par festivālu “Laiks dejot 2018”
Print pagePDF page

Marija Zenčenkova

Šoreiz viss bija citādi. Ziniet, kā? Bez sākuma un bez beigām. Mēģinot izskaidrot sev šīs sajūtas, jo fiziski jau katrs festivāla darbs beidzās kā pienākas – ar paklanīšanos, aplausiem un ziediem –, es paliku ar vienu vienīgu atslēgvārdu – patiesīgums. Stāstu, kustību, vārdu, ideju, domu, emociju, faktu, skatienu, ieceru patiesīgums, kas savukārt var būt jebkāds – amizants, neērts, satriecoši skaists, vienkāršs, dziļš, tiešs, smalks, sarežģīts, saistošs, īsāk sakot – dzīvs. Jā – tieši tā! Katra performance kā dzīve, pasniegta uz skatuves. Dzīve kā process, kas patiesībā nekad nebeidzas, bet tikai transformējas. Mani pārsteidza šī atklāsme, un galvā skanēja: “Beidzot!” Beidzot deja ir pamanījusi savus skatītājus un neskatās uz tiem no augstāka pakāpiena, beidzot ir pieņēmusi un parādījusi pasaulei arī savus trūkumus un nepilnības, beidzot auditorijā bija ne tikai horeogrāfi un dejotāji, bet arī nekad neredzētas, nepazīstamas sejas, beidzot mēs – skatītāji un mākslinieki – esam mainījušies.

Es gribu atzīmēt faktu, ka ir mainījusies abpusējā attieksme – it kā starp skatītājiem un māksliniekiem būtu nobrukusi neredzama siena, kura vairs netraucē saprasties; ir palikusi tīra māksla, kuru vēl vairāk gribas apbrīnot un pētīt.

>>>>>

0 likes no responses
05/06/18 Laikmetīgā deja Latvijā , Ziņas

Festivāls “Vides deja” aicina pieteikties horeogrāfus un dalībniekus performancēm

Festivāls “Vides deja” aicina pieteikties horeogrāfus un dalībniekus performancēm
Print pagePDF page

Laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja” aicina pieteikties dalībniekus vides dejas performanču/izrāžu iestudēšanai jeb radošajām darbnīcām šī gada festivālā no 5. līdz 11. augustam Lūznavā.
Tiek aicināti profesionāli dejotāji, dejas studenti, mūziķi, aktieri, vizuālās mākslas pārstāvji, dejas pedagogi, dejas entuziasti u. c. performanču interesenti. Pieteikšanās līdz 20. jūlijam, aizpildot tiešsaistes anketu festivāla mājaslapā. Dalība bez maksas.

Tāpat festivāls aicina pieteikties horeogrāfus vides deju performanču iestudēšanai no 5. līdz 11. augustam Lūznavā. Pieteikšanās līdz 10. jūlijam, aizpildot tiešsaistes anketu festivāla mājaslapā.
Papildus informācija atrodama www.videsdeja.lv, kā arī rakstot e-pastu uz adresi videsdejai@gmail.com.

>>>>>

0 likes no responses
16/05/18 Kalendārs , Laikmetīgā deja Latvijā , Ziņas

Festivālā “Laiks dejot” – pirmā Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu skate un viesizrādes

Festivālā “Laiks dejot” – pirmā Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu skate un viesizrādes
Print pagePDF page

No 2. līdz 6. jūnijam Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot”. Festivāla ietvaros norisināsies Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platforma, kas ir pirmā šāda veida skate Latvijas laikmetīgās dejas vēsturē. Latvijas simtgades laikā festivālā šogad viesosies arī trīs citu valstu simtgadnieču – Lietuvas, Igaunijas un Somijas – laikmetīgās dejas izrādes.

Šogad aprit 20 gadi, kopš festivāls “Laiks dejot” 1998. gadā aizsākās kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tas attīstījies par starptautisku festivālu un centrālo Latvijas laikmetīgās dejas notikumu, un šogad “Laiks dejot” īpašs uzsvars tiek likts uz vietējo horeogrāfu darbiem. Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platforma ļaus iepazīt šeit tapušo laikmetīgās dejas izrāžu daudzveidību. Skates ietvaros būs skatāms gan tāds lielformāta darbs ar četrpadsmit dejotājiem kā horeogrāfes Olgas Žitluhinas veidotā izrāde “Ārā”, gan solo darbi, kā, piemēram, Kristīnes Brīniņas “I am a Really Shy Person” un Agates Bankavas “Membra”, gan dejas izrāde bērniem “Eksperiments ar apskāvienu” (horeogrāfi: Alise Putniņa, Katrīna Albuže un Modris Opelts).

>>>>>

0 likes no responses
Meklēšana
Pasākumu kalendārs
October 2018
M T W T F S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031EC
November 2018
M T W T F S S
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930EC
PAR BALETU
dance.lv
SADARBOJAMIES

dance.lv

dance.lv

dance.lv

dance.lv